Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurora pienākumu izpildītājs Māris Leja pabeidzis pārbaudi par nodaļas prokurora 5. septembra lēmumu, ar kuru izbeigta kriminālvajāšana lietā par ZZS iespējamu nelikumīgu finansēšanu pret vienu fizisku personu.
Leja šo prokurora lēmumu atcēlis, uzdodot turpināt kriminālvajāšanu, aģentūru LETA informēja prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska.
Pārbaudē konstatēts, ka lēmuma par kriminālvajāšanas izbeigšanu pieņemšanai noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ nav bijis likumīga pamata.
Prokurora lēmumā nepamatoti secināts, ka partiju apvienības nelikumīga finansējuma pieņemšanu lielā apmērā var izdarīt tikai apvienības valdes amatpersonas, skaidroja Majevska.
Trukšņa advokāts Jānis Rozenbergs 5. septembrī aģentūrai LETA teica, ka Truksnis nekad nav bijis partijas valdē un grāmatvedībā, līdz ar to viņš nav atbildīgs par ZZS finansēšanu.
Jau ziņots, pērn Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) tika sākts kriminālprocess par iespējamo partijas No sirds Latvijai (NSL) un ZZS nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā. Šajā lietā pret Truksni tika sākta kriminālvajāšana par ZZS nelikumīga finansējuma pieņemšanu lielā apmērā un par dokumenta viltošanu un viltota dokumenta izmantošanu.
Savukārt pret uzņēmēju Jūliju Krūmiņu sākta kriminālvajāšana par ZZS nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā un par nelikumīgu NSL finansēšanu lielā apmērā personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās.
Apsūdzība uzskatīja, ka Truksnis ir vienojies ar Krūmiņu par ZZS finansēšanu lielā apmērā, lai kā šajā politiskajā spēkā ietilpstošās Latvijas Zaļās partijas biedrs izmantotu nelikumīgos ziedojumus, kas veikti ar trešo personu starpniecību, savām un politiskā spēka vajadzībām priekšvēlēšanu aģitācijai pirms Latvijas pašvaldību vēlēšanām 2017.gada vasarā. Kopumā tobrīd, prokuratūras ieskatā, Jūrmalas domes amatpersona pieņēmusi 27 500 eiro.
Ģenerālprokuratūra iepriekš sāka kriminālvajāšanu arī pret finansistu Jorenu Raitumu par nelikumīgu partijas finansēšanu lielā apmērā personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās.
Tāpat Truksnis joprojām prokuratūrā apsūdzēts par dokumentu viltošanu saistībā ar komandējumu. LETA jau pērn ziņoja, ka KNAB rosināja apsūdzēt Trukšņa biroja vadītāju Ingrīdu Vilkārsi par dokumentu viltošanu un viltotu dokumentu izmantošanu. KNAB uzskatīja, ka Truksnis 2016. gada pavasarī informējis sava biroja vadītāju Vilkārsi par to, ka viņš nevarēs ierasties darbā. Darbiniece ieteikusi «uztaisīt prombūtni» un pēc tam noformējusi un saskaņojusi komandējuma rīkojumu. Tad darbiniece informējusi amatpersonu («zināšanai»), uz kuru vietu noformēts komandējums.
Vilkārse patlaban apsūdzēta par dokumenta viltošanu. Attiecībā uz «komandējuma» epizodi Truksnim inkriminē dokumenta viltošanu un viltota dokumenta izmantošanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās.
Vienlaikus Truksnis joprojām figurē kā aizdomās turētais KNAB izmeklētā kriminālprocesā par iespējamu kukuļošanu saistībā ar dzīvokļa saņemšanu bezatlīdzības lietošanā.
KNAB par šo iespējamo noziegumu lūdza sākt kriminālvajāšanu 2018. gada augustā, taču prokurors Leja nolēma kriminālprocesu izdalīt atsevišķā lietvedībā un nosūtīt atpakaļ birojam, jo tobrīd KNAB nebija savācis pietiekami atbilstošus pierādījumus apsūdzības celšanai.
Vēl nesen KNAB aģentūrai LETA apliecināja, ka patlaban lietā notiek pirmstiesas izmeklēšana un tiek pildīti uzraugošā prokurora norādījumi. Par kriminālprocesa virzību KNAB varēs lemt pēc tam, kad prokurors būs atkārtoti iepazinies ar krimināllietas materiāliem.
Truksnim šajā lietā joprojām ir aizdomās turētā statuss par kukuļņemšanu, proti, iespējams, amatpersona pieņēmusi bezatlīdzības lietošanā dzīvokli Jūrmalā, Turaidas ielā. Tāpat aizdomās turētā statusā par kukuļdošanu ir uzņēmējs Krūmiņš un viņa meita Maija Krieviņa.