1. oktobrī stājās spēkā Tieslietu ministrijas izstrādātie grozījumi Civilprocesa likumā, kas maina ieturējumu apmēru no parādnieku darba algas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem (tie attiecas arī uz VSAA maksājumiem — visa veida pensijām (izņemot apgādnieka zaudējuma pensiju), slimības, bezdarbnieka, vecāku, paternitātes un maternitātes pabalstiem, kā arī apdrošināšanas atlīdzībām.) Un, kā skaidroja Tieslietu ministrijā, tad šīs izmaiņas ir tādas, ka lielākajā daļā parādu piedziņas lietu ieturējumi būtiski samazināsies, saglabājot cilvēka rīcībā lielāku ienākumu daļu nekā līdz šim.
Proti, turpmāk neatkarīgi no tā, kāda veida parāds ir izveidojies, parādniekam tiks saglabāta minimālā ienākumu summa, no kuras ieturējumus neveiks.
Tie ir 50% no minimālās mēneša algas, pieskaitot vēl 15% no minimālās mēneša algas par katru ieturējumu izdarīšanas brīdī apgādībā (nodokļu grāmatiņā) reģistrēto nepilngadīgo bērnu. Izmaiņas Civilprocesa likumā nosaka arī ierobežojumu – saglabājamā summa par apgādībā esošajiem nepilngadīgajiem bērniem kopā nevar pārsniegt 50% no minimālās mēneša darba algas. Tas nozīmē, ka tiek noteikta ienākumu summa neto jeb izmaksātās darba algas uz rokas, kas pārsniedz parādniekam saglabājamo minimālo apmēru. Ieturējumi 30% apmērā tiks veikti tikai no šīs ienākumu daļas.
Citi lasa
Vislielākās pārmaiņas sagaida uzturlīdzekļu parādniekus – izmaiņas paredz, ka neatkarīgi no ienākumu apmēra uzturlīdzekļu parādnieku situācija pēc 1. oktobra uzlabosies. Savukārt gadījumā, ja parādniekam ir vairākas neizpildītas saistības, ieturējumus veiks 40% apmērā. Tas nozīmē, ka parādniekam jebkura parāda piedziņas gadījumā tiks saglabāti 50% no minimālās mēneša algas plus 70% vai 60% no atlikušās ienākumu summas neto. Un visbeidzot – parādniekam, kuram tiek piedzīts nesamaksāts sods par administratīvo pārkāpumu vai nodarītā kaitējuma kompensācija cietušajam krimināllietā, tiek saglabāta darba samaksa 50% apmērā no minimālās mēneša algas. Papildus par katru apgādībā esošo bērnu tiek saglabāti 15% no minimālās darba algas. Piedziņu veic 30% apmērā no summas, kas pārsniedz saglabājamās darba samaksas apmēru.
Lai labāk saprastu, kā tas viss izskatīsies dzīvē, lūk, trīs piemēri.
1. piemērs. No parādnieka tiek piedzīts administratīvais sods. Pieņemsim, ka parādnieks saņem 1000 eiro neto algu un viņa apgādībā ir reģistrēts viens nepilngadīgs bērns.
Iepriekš kārtība bija tāda, ka vispirms aprēķināja 50% ieturējumu no parādnieka algas jeb 500 eiro. Pēc tam salīdzināja, vai parādniekam saglabājamā summa – 455 eiro (350 + 105 eiro) – nav lielāka kā atlikums pēc 50% ieturējuma veikšanas. Tā kā 455 eiro ir mazāka nekā 500 eiro, ieturēja 500 eiro un parādniekam saglabāja 500 eiro.
Turpmāk vispirms aprēķinās minimālo saglabājamo summu 455 eiro (350 + 150 eiro). Pēc tam aprēķinās starpību starp minimālo saglabājamo summu un faktisko algu: 1000 – 455 = 545. Parāda piedziņai ieturēs tikai 30% no šīs starpības jeb 163,50 eiro, tādējādi parādnieka rīcībā paliks 836,50 eiro.
2. piemērs. No parādnieka tiek piedzīts parāds saskaņā ar neatmaksātu aizdevuma līgumu. Arī šoreiz pieņemsim, ka parādnieks saņem 1000 eiro neto algu un viņa apgādībā ir reģistrēts viens nepilngadīgs bērns.
Vispirms aprēķināja 30% ieturējumu no parādnieka algas. Tātad – 300 eiro, pēc tam salīdzināja, vai parādniekam saglabājamā summa – 805 eiro (700 + 105 eiro) – nav lielāka kā atlikums pēc 30% ieturējuma veikšanas. Tā kā saglabājamā summa ir lielāka, ieturamo summu samazināja. Parādniekam saglabāja 805 eiro, bet parāda piedziņai novirzīja 195 eiro.
Turpmāk vispirms aprēķinās minimālo saglabājamo summu 455 eiro (350 + 105 eiro). Pēc tam aprēķinās starpību starp minimālo saglabājamo summu un faktisko algu: 1000 – 455 = 545. Parāda piedziņai ieturēs tikai 30% no šīs starpības jeb 163,50 eiro, un parādnieka rīcībā paliks 836,50 eiro.
3 piemērs. Parādniekam ir divas izpildu lietas: viena par uzturlīdzekļu piedziņu, bet otra par komunālo maksājumu parāda piedziņu. Atkal pieņemsim, ka parādnieks saņem 1000 eiro neto algu un viņa apgādībā ir reģistrēts viens nepilngadīgs bērns.
Iepriekš parādniekam saglabāja 455 eiro (350 + 105 eiro), bet visu pārējo summu 545 eiro ieturēja parāda piedziņai.
Turpmāk vispirms aprēķinās minimālo saglabājamo summu 455 eiro (350 + 105 eiro). Pēc tam aprēķinās starpību starp minimālo saglabājamo summu un faktisko algu: 1000 – 455 = 545 eiro. Parāda piedziņai ieturēs 40% jeb 218 eiro, un parādnieka rīcībā paliks 782 eiro.
! Tieslietu ministrija aicina parādniekus neskaidrību gadījumos par parādu piedziņas kārtību un aprēķinu sazināties ar savu zvērinātu tiesu izpildītāju, kurš izskaidros, kā mainīsies ieturējumu apmērs konkrētajā piedziņas lietā.