Tu esi nikna. Kolēģe jau kuru reizi šogad paņēmusi slimības lapu, tāpēc tev jāstrādā divtik. Turklāt izskatās, ka nemaz tik slima viņa nav! Iedomājies – slimniece atpūšas kūrortā un pat nekautrējas publiskot savu brīvsoli sociālajos tīklos! Zaļās dusmās tu šīs fotogrāfijas parādi priekšniekam – lai domā, ko darīt!
Vai slimošanas laikā drīkst doties ceļojumā?
Par to, ka cilvēks nevar doties uz darbu, jo viņam jāārstējas, lemj mediķis, kam ir tiesības izrakstīt darbnespējas lapu, – ārsts, ārsta palīgs, zobārsts vai vecmāte. Lēmums izsniegt darbnespējas lapu tiek pamatots ar ierakstiem medicīniskajā dokumentācijā, nosakot ārstēšanās režīmu, ko konkrētajam laikposmam nosaka atbilstoši veselības stāvoklim. Ir triju veidu ārstēšanās režīmi: ārstēšanās stacionārā, mājas režīms un brīvais režīms. To norāda pacienta medicīniskajā dokumentācijā.
Lai kāds ārstēšanās režīms noteikts, jāatceras, ka darbnespēja vienlaikus nozīmē to, ka cilvēks nevar veikt konkrētu darbu un viņam ir jāārstējas.
Kas zina – veselības stāvoklis var negaidīti pasliktināties, būs jādodas papildu vizītē pie ārsta, jānomaina ārstēšanās metode utt. Tātad cilvēkam, kas ir slims, jābūt vietā, kur ārsts atrodas rokas stiepiena attālumā. Dodoties pāri robežām, tas diez vai būs iespējams.
Jāsaskaņo ar ārstu
Ja cilvēkam izrakstīta darbnespējas lapa, vairākumā gadījumu viņam nav aizliegts pamest mājas vai retos gadījumos pat doties ceļojumā, taču tas ir ļoti atkarīgs no konkrētās kaites un ārsta norādījumiem.
Ja noteikts brīvais ārstēšanās režīms, var būt situācijas, kad veselības stāvokļa uzlabošanas vārdā var noderēt vides vai klimata maiņa. Nevienam ne prātā nevajadzētu nākt idejai doties pāri robežai, ja darbnespējas lapas izrakstīšanas iemesls ir plaušu karsonis vai gripa.
Tikmēr cita situācija var veidoties, ja darbnespējas lapas izrakstīšanas iemesls ir, piemēram, depresija vai izdegšana.
Tad ceļojums var pat noderēt, lai pilnībā atslēgtos no visām problēmām.
Tomēr, lai cik labi šķiet nodomi, pirms doties pāri robežai, noteikti jāsazinās ar savu ārstu un jānoskaidro, vai viņš ceļošanas plānu atbalsta. Ja ārsts teiks jā, viņam tas jāatzīmē pacienta medicīniskajā dokumentācijā, un tad – laimīgu ceļu un uz veselību.
Draud nepatikšanas
Darba devējam, kurš pamana, ka darbinieks slimošanas laikā uzvedas šķietami neatbilstoši, ir tiesības noskaidrot, kas notiek: jāraksta Veselības inspekcijai iesniegums par, iespējams, nepamatotu darbnespējas lapas izsniegšanu – diez vai patiešām slims cilvēks varētu doties ceļojumā. Iesniegumā inspekcijai jānorāda darbinieka vārds, uzvārds un personas kods vai darbnespējas lapas numurs un apstākļi, kas liek apšaubīt darbnespējas lapas izsniegšanas pamatotību. Te nu jāatgādina, ka sociālajos tīklos ievietotās fotogrāfijas nebūs pietiekams pierādījums, jo tās var būt tapušas arī pirms gada. Kā stāsta inspekcijā, darba devēji ir iesnieguši gan lidmašīnu iekāpšanas kartes, gan darbinieku rakstītus paskaidrojumus, kuros skaidrojuši, kāpēc atradās ārzemēs.
Veselības inspekcija vērtēs, vai ārsts darbnespējas lapu izrakstījis pamatoti, bet tas, vai pacients ievērojis noteikto ārstēšanas režīmu, paliks ārsta ziņā.
Tāpat darba devējs par radušos situāciju var informēt mediķi, kas izrakstījis darbnespējas lapu, mudinot pārbaudīt, vai pacients ievēro ārsta norādījumus. Konstatējot, ka pacients pārkāpis noteikto ārstēšanās režīmu, ārstam ir tiesības darbnespējas lapu noslēgt, veselības informācijas sistēmā atzīmējot noteiktā režīma pārkāpšanu.
Tas savukārt var draudēt ar lielākām nepatikšanām – neattaisnotu darba kavējumu un pienākumu atmaksāt saņemto slimības naudu vai slimības pabalstu.
Kas drīkst izrakstīt darbnespējas lapu?
* Ārsts. Par visu darbnespējas periodu.
* Ārsta palīgs. Par pirmajām 9 darbnespējas dienām vai par 10 dienām, ja darbnespējas cēlonis ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība. Ja pēc šī laika darbnespēja turpinās, ārsta palīgam jānosūta pacients pie ģimenes ārsta vai ārsta speciālista, kas izvērtē, ko darīt tālāk.
* Zobārsts. Par pirmajām trim darbnespējas dienām saistībā ar noteiktām mutes dobuma un žokļu slimībām, traumām, iekaisumu utt., kā arī saistībā ar zobārstniecībā veiktajām manipulācijām.
* Vecmāte. Saistībā ar grūtniecību, pirmsdzemdību un pēcdzemdību periodu.
Svarīgi!
Darbnespējas lapu drīkst izsniegt tikai tad, kad cilvēks apskatīts un izmeklēts. Atsevišķos gadījumos to var izsniegt attālināti, piemēram, par pirmajām trim darbnespējas dienām akūtas augšējo elpceļu slimības gadījumā vai ja cilvēkam konstatēta kāda bīstama infekcijas slimība (bakas, holera u. tml.) un citos izņēmuma gadījumos.