Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) pauda, ka savlaicīgi nemazinot liekā svara problēmu, tās risināšanai nākotnē būs vajadzīgi lieli resursi. «Veselības ministrijai jābūt prevencijas ministrijai, nevis ārstēšanas ministrijai», viņš pauda. Svarīgākais liekā svara un aptaukošanās mazināšanā ir gan finansējums, gan arī multifunkcionāla profila speciālistu piesaiste, atzīmēja ministrs.
Abu Meri pauda, ka šī ir kompleksa problēma, kas ietver sporta un veselības pratību, nodokļu politiku, kā arī likumdošanas grozījumus. Viņš akcentēja, ka plāna rīcības soļi nav vērsti tikai uz liekā svara «ārstēšanu», bet arī uz to, kā apturēt straujo liekā svara pieaugumu. Plānā izstrādāti trīs profilakses līmeņi. Veselības ministrs uzsvēra, ka problēmas mazināšanai rūpīgi jāpievēršas jau pirmajā līmenī – ģimenes ārstam pirmajam jāizstrādā prevencijas un svara kontroles plāns pacientam, atgādinot regulāri pārbaudīt svara izmaiņas, kā arī vajadzības gadījumā nosūtot pie citiem speciālistiem.
Ministrs pauda, ka nākamā gada budžetā plānots ģimenes ārstiem piesaistīt papildu darbiniekus, lai ārsti var aicināt uz savlaicīgām konsultācijām un fiksēt svara izmaiņas. Savukārt otrajā profilakses līmenī ietilpst cilvēki riska grupā, kam jau ir svara problēmas. Šajā līmenī paredzēts pacientus atgriezt «normālajā» jeb veselīgajā svara kategorijā. Tikmēr terciālajā jeb trešajā līmenī ir cilvēki ar aptaukošanās slimību. Šajā līmenī svarīgākais pasākums ir nodrošināt zāļu pieejamību cilvēkiem, kas cieš no aptaukošanās.
Runājot par bērniem, VM Sabiedrības veselības departamenta direktore Jana Feldmane pauda agrīna liekā svara atpazīšana jāveic tieši ģimenes ārstam, jo bērnu vecāki ne vienmēr saprot, ka bērnam ir svara problēmas. Tāpēc plāna rekomendācija ir «Fizisko aktivitāšu receptes» ieviešana, kur ārstniecības persona – ģimenes ārsts piemērotu personalizētus ieteikumus konkrētam pacientam atbilstoši svara stāvoklim.
Abu Meri arī norādīja, ka VM jau ir tikusies ar Latvijas Viesnīcu un restorānu asociāciju, kā arī vairākiem saldo dzērienu ražotājiem, apspriežot potenciālās nodokļu izmaiņas. Tuvākajā nākotnē ministrija iecerējusi strādāt pie akcīzes nodokļa palielināšanas alkoholiskajiem dzērieniem, kā arī pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanas veselīgiem produktiem. Viņš gribētu, lai šīs izmaiņas stātos spēkā 2026.gada budžetā.
Feldmane arī uzsvēra, ka svarīgi ir strādāt jau profilakses pirmā līmeņa pakāpē, tai skaitā veicinot izmaiņas normatīvos. «Jāpanāk, ka neveselīgi produkti būtu mazāk pieejami, bet veselīgus produktus cilvēki gribētu patērēt vairāk,» viņa pauda.
Plāna kopējais mērķis ir panākt, ka vismaz 2% jeb 30 000 Latvijas iedzīvotāju samazina svaru,
akcentēja Feldmane.
Plānā arī rosināts atteikties no sporta stundu atbrīvojumiem skolās vai rast risinājumus bērnu ārpusskolas fizisko aktivitāšu nodrošināšanai, kā arī ieviest fiziskās aktivitātes darba vidē, lai mazinātu darba nespējas un kavējumu skaitu.
Savukārt Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) Sabiedrības veselības institūta direktore Anda Ķīvīte-Urtāne vērsa uzmanību uz datiem, kas liecina, ka paredzamais mūža ilgums Latvijā ir vidēji par desmit gadiem īsāks nekā citviet Eiropas Savienībā (ES).
«Latvijā cilvēks veselīgi dzīvo vien 50 līdz 55 gadus», viņa pauda.
Lai gan nāves cēloņus ietekmē arī gēnu faktori, būtiski faktori ir arī iedzīvotāju dzīvesveids un sociālekonomiskie apstākļi, viņa norādīja. Neveselīgs uzturs, alkohola un tabakas izstrādājumu lietošana ir tie veselības uzvedības faktori, kas visbiežāk izraisa nāvi, norādīja PSKUS pārstāve.
Veselības aptauju dati liecina, ka mazāk nekā puse jeb 45,9% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem sešas līdz septiņas dienas nedēļā ēd svaigus dārzeņus, sacīja Ķīvīte-Urtāne. Līdzīgi ir arī dati par fiziskajām aktivitātēm – vismaz 30 minūtes divas līdz trīs reizes nedēļā aktīvs ir vien katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs tādā pašā vecuma kategorijā. Lai gan problēma ir izplatīta visā ES, Latvija aptaukošanās un liekā svara rādījumos ir sliktākā pozīcijā par citām dalībvalstīm, norādīja eksperte.
Viņa arī akcentēja, ka liekā svara «epidēmija» ir izplatīta arī bērnu vidē. Viņa atzina, ka, mazinot svara problēmas agrīnā vecumā, var samazināt slogu, kas skar veselības aprūpes un labklājības budžetu vēlāk. Vienlaikus PSKUS pārstāve norādīja, ka aptaukošanos var izraisīt gan bioloģiski iemesli, gan psihiskās veselības cēloņi, kā arī sociāli cēloņi. Dažkārt grūtniecības iestāšanās, depresija vai arī tas vien, ka neveselīgie produkti ir tik plaši pieejami, var ierosināt veselības pasliktināšanos liekā svara dēļ, piebilda Ķīvīte-Urtāne.
Savukārt bērnu endokrinoloģe Iveta Dzīvīte -Krišāne, raksturojot bērnu svara pieauguma situāciju, bija tieša, atzīstot, ka «ir slikti», jo Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati liecina, ka katrs ceturtais bērns sākumskolas klašu vidū ir ar lieko svaru. «Aptaukošanos jāuztver kā slimību pašu par sevi ar smagām sekām, ne tikai kā vizuālu defektu», viņa pauda. Endokrinoloģe norādīja, ka svarīgi strādāt ar veselības pratības, fiziski aktīvā dzīvesveida pratības veicināšanu ģimeņu vidū, sākot jau ar bērna gaidīšanas laiku.
Viņasprāt, svara pieaugumu veicina ilgais laiks, kas pavadīts pie viedierīcēm, viedierīču izraisītais stress, kā arī pilnvērtīga miega trūkums. Endokrinoloģe atzīmēja, ka liekais svars ir kompleksa problēma, kas skar gan mentālo, gan fizisko veselību, tāpēc bērnam nepieciešama visas ģimenes un vairāku speciālistu iesaiste tās risināšanā. Latvijas Tautas sporta asociācijas valdes locekle Evita Eglāja atzina, ka grūtības piesaistīt fiziskajām aktivitātēm ir tos bērnus, kuru ģimenēs nav paradumu vai tradīciju sportot.
«Lai gan uz šokolādes un kolas ir kaloriju marķējumi, neviens bērns taču nezina, cik kalorijas ikdienā patērē, tāpēc varbūt uz Coca-Cola pudeles vajadzētu svītru kodu, kas informētu, cik daudz jānoskrien, ja to grasās izdzert,» viņa pauda.
Tāpat viņa uzsvēra nepieciešamību pastiprināt fiziskās aktivitātes skolu programmās, paužot sapratni, ka skolas galvenais uzdevums tomēr ir izglītot. «Ideālajā pasaulē sporta stundas būtu vismaz piecas reizes nedēļā un ģimenes ārsts strādātu komandā ar fitnesa treneri», viņa pauda.
«Šodien redzam, ka ir jānorauj rokas bremze aptaukošanās stāstā,» rezumēja Eglāja. Pašreizējam plānam piesaistīti Eiropas Savienības (ES) struktūrfonda līdzekļi, bet būs nepieciešamas arī papildu investīcijas, atzina VM pārstāvji.
