Turīgie latvieši
Izpētot uzvārdus un vārdus, secināts, ka no mūsu valsts iedzīvotājiem teju visi pēc tautības varētu būt latvieši. Pie dažiem priekšmetiem arhīvā klāt redzamas oriģinālās mašīnrakstā rakstītās lapiņas ar skopu informāciju: vārds, uzvārds, ieslodzītā numurs, dzimšanas gads, priekšmeta nosaukums, dažkārt arī vieta, no kurienes cilvēks nācis. Nojaušams, ka arhīva darbiniekiem nav bijis viegli atšifrēt latviskos vārdus garumzīmju dēļ.
«Jādomā, ka tie bija cilvēki, kuriem dzīvē bija piederējis kas vairāk,» saka Alīna Kaņepa. «Ir rokaspulksteņi, kabatas pulksteņi. Ir arī viens netipisks priekšmets – stikla griezējs.»
«Tur ir gredzeni ar akmeņiem, iniciāļiem, spiedogiem. Nedomāju, ka vienkāršam latviešu zemniekam kaut kas tāds tolaik varēja piederēt.»
Skaidrs, ka informācijas par šiem cilvēkiem ir ļoti maz, bet interesantā kārtā tā ik pa laikam var arī tikt papildināta. Šobrīd notiek arhīva digitalizācija, un tādējādi acīmredzot vienuviet saplūst informācija no vairākiem avotiem, un tagad Latvijas sarakstā veikti papildinājumi – niecīgas, bet svarīgas informācijas druskas.
«Piemēram, parādās informācija, kurā tieši koncentrācijas nometnē cilvēks bijis. Vai arī, piemēram, ziņa, ka Emīlija Mičulis pirms ieslodzījuma dzīvojusi Rīgas rajona Tomē. Vai – Jevgēnija Zaglova bijusi poliete, fermas strādniece, Marijas Melbirzis (vai Melbiksis) vīrs bijis Frids (vai Fricis). Tādas mazas, bet nozīmīgas informācijas kripatas… Šie cilvēki parasti tika pārvietoti pa vairākām nometnēm, katrs lielākoties pabija vismaz divās, un, iespējams, tāpēc digitalizējot informācija var ienākt no vairākām vietām.»