Rīga -2°C 
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
Arolsenā (Vācijā) atrodas visplašākais arhīvs ar informāciju par nacionālsociālisma upuriem un izdzīvojušajiem. Krājumā ir informācija par aptuveni 17,5 miljoniem cilvēku, un tā iekļauta UNESCO programmā Pasaules atmiņa. Patlaban arhīvs veido plašu tiešsaistes arhīvu internetā un padara dokumentus pieejamus interesentiem visā pasaulē.
Sāpīgie atgādinājumi
Daži klikšķi uz interneta saites, un datorā atveras saraksts ar uzvārdiem un vārdiem: Zirdziņš Alberts, Babulis Kārlis, Vaivads Miķelis, Gulbis Alma un citi. Pavisam 16 vārdi un uzvārdi. Katram pretī – viena vai vairāku priekšmetu fotogrāfijas. Laulības gredzens ar gravējumu Zelma, gredzens ar rotājumu Latvijas karoga krāsās, broša un citi priekšmeti – tās ir lietas, kas identificētas kā reiz piederējušas Latvijas iedzīvotājiem.
Citi lasa
Arhīva dzīlēs tās glabājušās desmitiem gadu. Tagad tām pienācis laiks atgriezties pie cilvēkiem, kuriem šīs atmiņas ir svarīgas. Kopumā arhīvā glabājas priekšmeti, kas piederējuši cilvēkiem no 30 valstīm, netrūkst arī lietu, kuru īpašnieku vārds vai valstiskā piederība tā arī nav identificēti.
«Arolsenas arhīvs glabā informāciju par holokausta un nacistu tirānijas upuriem – cilvēkiem, kas tika ieslodzīti koncentrācijas nometnēs, geto, piespiedu darba nometnēs un gestapo cietumos,» stāsta Latvijas Sarkanā Krusta Meklēšanas nodaļas koordinatore Alīna Kaņepa.
«Lielākoties šo cilvēku tālākais liktenis nav zināms. Dzīvi, miruši – datu nav. Spriežot pēc dzimšanas gadiem, iespējams, kāds no viņiem vēl šodien varētu būt dzīvs, taču lielākoties – diez vai. Tāpēc projekta Nozagtās atmiņas īstenotāji lūdz atsaukties šo cilvēku tuviniekus, lai varētu atdot viņu ģimenēm reiz atņemtās atmiņas.
Tas, ka šīs pagātnes liecības ir saglabājušās, patiesībā ir brīnums.
Kad koncentrācijas nometnes beidza pastāvēt, nacistiskais režīms centās neatstāt liecības par saviem noziegumiem – dokumenti, priekšmeti tika dedzināti un iznīcināti. Daļa no tā, kas atrodas arhīvā, tika salasīta pa gruvešiem.»
