Rīga +7°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Nu nav man miera! Man nevajag dot ne ēst, ne dzert, tikai ļaujiet man mazliet pamiksēt,» saka Arnis Mednis. Jūlija sākumā viņš atrādīja savu jaunāko veikumu – muzikālu projektu, kurā apvienojis viduslaiku mūziku ar elektronisko. Multimediju izrādes Noslēpumainie viduslaiki prezentācijā viņš parādīja daļu no tās – pats sēdās pie sintezatora, uzstājās seno deju grupa Ballare, un tika demonstrēti Nīderlandes gleznotāja Hieronīma Bosa mākslas darbi videoprojekcijās.
«Es nezinu, kādas halucinogēnās sēnes šis mākslinieks ir rijis, bet viņa tēli ir apbrīnojami,» tās komentē Mednis. Izrādi plašākam cilvēku lokam viņš iecerējis atrādīt jūlija beigās. «Ja ne dažādi aizliegumi, es to būtu parādījis jau pērn novembrī,» saka komponists.
Prezentācijai Arnis bija izvēlējies interesantu tērpu.
«Uz kārklu krūma mēģinu uzpotēt ananasu. Patiesībā mans tērps ir aizlienēts no grupas Ballare meitenēm. Kaut kas no Robina Huda. Zem tā uzvilku kreklu, uz kura redzams mans iemīļotais džeza pianists un komponists Teloniuss Monks.»
«Norises vietu – Digital Art House – atradu nejauši. Braucu garām ar auto un ieraudzīju nosaukumu,» stāsta viņš. Man šī vieta ir īpaša, jo savulaik te atradās kinoteātris Pionieris. Atceros, gāju pirmajā vai otrajā klasē un biju atbraucis uz kinoteātri kopā ar savu klasesbiedru Juri un viņa vecmāmiņu. Skatījāmies filmu Varvara skaistā, mati pīnē saistās.
Mana drauga vecmāmiņa bija paņēmusi uz kinoteātri līdzi ceptu vistu, un mēs filmas laikā to ēdām, skaļi čaukstinot papīru, kurā vista bija ietīta. Tas man toreiz likās drausmīgs ņepačots, bet vecmāmiņa uzskatīja, ka mēs ar draugu tik ilgi bez ēšanas nevaram iztikt,» atmiņās gremdējoties, smej komponists.
Pēc trim mēnešiem Arnim Mednim būs apaļa jubileja. 18. oktobrī viņam apritēs 60 gadi. Taču lielas dzīres komponists neplānojot. «Ar ko gan es varētu svinēt savu lielo ballīti, ņemot vērā, ka pats alkoholu nelietoju vispār? Ne jaunajā gadā glāzi šampanieša, ne Jāņos malku alus. Varētu vienīgi viesus sadzirdīt ar Iļģuciema Veselības dzērienu, kurš man pašam ļoti garšo jau kopš bērnības.
Atminos, reiz skolā nebiju bijis divas nedēļas un skolotāja jautāja – no kā tad es esot saslimis? Es lepni paziņoju: «No veselības dzēriena!» Jo biju iedzēris aukstu veselības dzērienu un ticis pie sāpoša kakla,» atceras Mednis.
Arnis atzīst – šī vasara paiet komponējot. «Šis karstums var patikt tikai tad, ja tu esi ezera vai jūras krastā ar aukstas limonādes glāzi rokās. Bet man šis karstums ne pārāk, jo pie ūdeņiem šovasar nedodos. Esmu saņēmis stipendiju no AKKA/LAA, un šobrīd komponēju savu jauno darbu. Tā būs muzikāla gleznu izstāde Latvijas ainava, kas būs pieejama digitālā formātā,» stāsta mākslinieks. Jūnija sākumā viņš kļuva par vienu no 44 Latvijas māksliniekiem, kam piešķīra stipendiju 700 eiro apmērā.
