Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Viņš uzsvēra, ka karš vēl nav beidzies, un arī pēc tā būs ļoti daudz darba, kur vajadzēs dažāda veida palīdzību.
Čerņavskis atzina, ka būt par brīvprātīgo kara apstākļos ir ļoti vērtīgs un vajadzīgs darbs, tomēr ikvienam jārēķinās ar saviem resursiem. «Viņš atdod visu līdz pēdējam, pēc tam viņš zaudē darbu, ģimeni un beigās ir izdedzis jau tik tālu, ka vairs pat neredz dzīvei nekādu jēgu, un viņš arī nedabū no sabiedrības atpakaļ,» brīvprātīgo darbā iesaistīto cilvēku drūmāko iespējamo scenāriju ieskicēja psihologs.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka tikmēr, kamēr valstī nav karš, ikvienam ir iespēja strādāt savu darbu un izdomāt, kā vispareizāk rīkoties militārās krīzes situācijā. «Katram ir jādara savs darbs. (..) Mums šī ir pēdējā iespēja mācīties no tām kļūdām un pieņemt steidzamus lēmumus, kā mēs rīkotos, ja mums tas notiktu. (..) Kāpēc es jūtos drošs armijā? Tāpēc, ka mēs zinām, kas mums būs jādara,» sacīja Čerņavskis.
Jautāts, vai karavīriem, kuri pārnāks no kara, būs iespēja atgriezties normālā dzīvē, viņš atbildēja apstiprinoši, vienlaikus atzīstot, ka adaptācija, protams, būs ilgstošs process. Lielāks satraukums psihologam esot par bērniem, kuri būs guvuši kara traumas un kuriem būs grūtības tālāk dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.
