Darba grupa atbalstīja nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) priekšlikumu, ka no iespējamo valsts atbalsta un valsts garantēto atbalsta pasākumu saņēmēju loka tiek izslēgti pretendenti, kas ir ārzonā jeb zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs un teritorijās reģistrētas juridiskās personas, vai personu apvienības, kas ir Latvijā reģistrētas juridiskas personas, kurās vairāk nekā 25% kapitāldaļu īpašnieks vai turētājs ir ārzonā reģistrēta juridiska persona vai personu apvienība. Šāda tā saucamā «ofšora» definīcija izmantota arī Publisko iepirkumu likumā.
Par ārzonām uzskatāmas valstis Publisko iepirkumu likumā minētās definīcijas tvērumā.
Iepriekš VL-TB/LNNK skaidroja, ka aptuveni 17% Latvijas kopējā iekšzemes kopprodukta veido publiskais iepirkums. Ņemot vērā, ka tie ir nodokļu maksātāju līdzekļi un arī par ārkārtējās situācijas laika investīcijām no valsts puses caur nodokļu atvieglojumiem un citiem finanšu instrumentiem «atbildīga» būs visa sabiedrība, VL-TB/LNNK ieskatā valsts uzdevums ir nodrošināt šo līdzekļu caurspīdīgu un godīgu izlietojumu.
«Mēs nedrīkstam ar valsts kopējiem līdzekļiem finansēt negodīgu uzņēmēju biznesu, to uzņēmēju, kuri nav piedalījušies kopīgajā valsts būvēšanā līdz šim, lai tikai tie varētu pēc tam turpināt caur »ofšoriem" optimizēt savus nodokļu maksājumus," skaidroja nacionālās apvienības politiķis Rihards Kols.
Populārākie raksti
Viņš arī norādīja, ka atbalsta sniegšana ārzonās strādājošiem uzņēmumiem būtu nepareizs un pat «fundamentāli negodīgs» solis, vienlaikus demotivējot daudzus arī turpmāk godprātīgi maksāt nodokļus.
Jau ziņots, ka saistībā ar Covid-19 vīrusa izplatību Latvijā līdz 12. maijam izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojumu. Tostarp ir atcelti starptautiskie pasažieru pārvadājumi caur lidostām, ostām, ar autobusiem un dzelzceļa transportu.