Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Emocijām dzimumu atšķirības nav – ar šādu pārliecību februārī aizsākta kampaņa vīriešu mentālās veselības atbalstam «Nokod desiņu par vīriešiem». Ar kampaņas palīdzību plānots radīt vidi, kur visiem, jo īpaši vīriešiem, būtu vienlīdzīgas tiesības jebkurā brīdī saņemt nepieciešamo atbalstu. Par kampaņas vēstnesi kļuvis raidījumu vadītājs Armands Simsons. Viņš sešu epizožu vlogā apskata dažādus sabiedrībā izsenis iesakņojušos stereotipus un sociālos standartus, kas var būtiski ietekmēt vīriešu mentālo veselību, uzdrīkstēšanos izpaust patiesās emocijas un lūgt līdzcilvēku palīdzību.
Pirmajā vloga epizodē pie Simsona sarunājās viesojās biedrības «Ogle» projektu vadītāja Alise Cepurīte, kura dalījās ar piedzīvoto – smago brāļa zaudējumu un to, kā sūrā pieredze iemācīja saskatīt, cik izplatītas ir vīriešu mentālās veselības problēmas.
Citi lasa
Atbalsts līdzcilvēkiem nepieciešams daudz vairāk, nekā mums šķiet
«Biedrība «Ogle» radās kā mūsu pašu skatiens pēc cerības, kaut kādas palīdzības meklēšana, jo tas viss sākās ar traģēdiju. Mans brālis izdarīja pašnāvību, kad viņam bija 23 gadi,» stāsta Alise, daloties atmiņās par sāpīgo dzīves posmu un to, kā tas mudināja radīt biedrību «Ogle».
Pēc brāļa bērēm Alise ar tuviniekiem piedāvāja savu palīdzību un morālo atbalstu paziņām un draugiem. Tomēr drīz vien ģimene saprata, ka problēmas mērogs ir daudz plašāks, nekā viņi iedomājās: «Mēs visiem devām savus kontaktus, mēs teicām visiem, ka, ja jums ir grūti, vērsieties pie mums, un mēs pat neapzinājāmies, cik izplatīta ir šī problēma.
Izrādās, pēc statistikas pašnāvība neatgriezeniski izmaina sešu cilvēku dzīves.
Mēs sapratām, ka vieni paši nevaram palīdzēt visiem šiem cilvēkiem.» Cenšoties sniegt palīdzību un atbalstu pēc iespējas lielākam cilvēku skaitam, Alises ģimene uzsāka kustību «Ogle» un dibināja Mentālās veselības atbalsta biedrību.
Aiz vissmaidīgākā cilvēka maskas var slēpties bailes un depresija
Alise atzīst, ka pamanīt «sarkanos karogus», kas norāda uz smagiem pārdzīvojumiem, mentālajām problēmām un pat depresiju, bieži vien ir ļoti sarežģīti. Arī par brāļa mentālajām problēmām neviens no tuviniekiem neko nenojauta: «Tagad, pēc piecu gadu darbošanās mentālās veselības jomā, mēs redzam, ka, jā, bija redzamas pazīmes. Toreiz mums nebija pat ne mazākās aizdomas, ka kaut kas varētu nebūt kārtībā.»
Kā stāsta Alise, diemžēl daudzi cilvēki slēpj savas problēmas un nedalās pat ar pašiem tuvākajiem, nevēloties kļūt par nastu un problēmu. Arī Alises brāli draugi un radi vienmēr redzēja kā kompānijas dvēseli un saulstariņu, jo viņa klātbūtne cilvēkiem lika smaidīt. Tomēr aiz sirsnīgā, jautrā un izpalīdzīgā jaunieša maskas slēpās sāpes, par kurām neviens nenojauta.
Vīriešu emocijas ir arī sieviešu atbildība
Sarunas gaitā, pievēršoties arī sabiedrības lomai dažādu stereotipu veidošanā un uzturēšanā, kas var būtiski ietekmēt vīriešu drosmi un pat spējas izrādīt patiesās emocijas, Alise norāda, ka arī sievietēm ir liela loma gan stereotipu veidošanā, gan graušanā: «Bieži vien arī otrs dzimums nemaz īsti nespēj uz vīriešu asarām un citu emociju izrādīšanu atbilstoši reaģēt, jo mēs visi tomēr esam auguši ar šo uzskatu, ka vīrietis ir stiprs, vīrietis aizsargā, vīrietis rūpējas, nevis, ka vīrietis var būt arī emocionāls un atklāts.
Alise uzskata, ka
mazināt sabiedrības aizspriedumus par to, ka «īsts vīrietis» nedrīkst raudāt un izrādīt vājumu,
var tikai pati sabiedrība. Tomēr jau tagad, neskatoties uz visiem sabiedrībā valdošajiem uzskatiem un pārliecībām, var secināt, ka jaunākā paaudze ir daudz atvērtāka emociju izpausmēs, savukārt vecāka paaudze, īpaši vīrieši, kas vecāki par 50 gadiem, uzskata, ka emociju izrādīšana ir vājuma pazīme, un īsti vīrieši nekad neraudot.
