Arheologu biedrība kopš 2014. gada katru gadu izraugās kādu no Latvijas arheoloģiskajiem pieminekļiem, kam pievērst īpašu uzmanību, un šogad tā būs Āraišu ezerpils. Latvijas teritorijā zināmas vien desmit ezerpilis, starp kurām Āraišu ezerpils ir vienīgā, kurā notikuši plaši arheoloģiskie pētījumi, un to rezultātā tapusi arī seno latgaļu apdzīvotās salas apbūves rekonstrukcija.
Āraišu ezera saliņa kā arheoloģisks objekts zināma no 19. gadsimta otrās puses, kad tur notika nelieli pārbaudes izrakumi. Plašāka izpēte arheologa Jāņa Apala vadībā tika uzsākta 1965. gadā un ar pārtraukumu kopumā norisinājās desmit sezonas. Izpētē pētnieki konstatēja piecas apbūves kārtas, turpat pusotra simta atsevišķu koka celtņu paliekas, tika iegūts ļoti bagātīgs 9. un 10.gadsimta arheoloģiskais materiāls – darbarīki, rotas, keramika un citi priekšmeti.
Neparasti labi saglabājušās apbūves paliekas un dažādas atrastās koka ēku detaļas rosinājušas domāt par ezerpils apbūves rekonstrukcijas iespējām.
Rekonstrukcijai Apals izvēlējies hronoloģiski senāko, vislabāk saglabājušos 9. gadsimta apbūvi un kopā ar arhitektu Dz. Dribu izstrādāja visa kompleksa rekonstrukcijas projektu.
1981. gadā viņi uzcēla pirmo 9. gadsimta dzīvojamās ēkas rekonstrukciju, bet plašāka ezerpils rekonstrukcijas celtniecība izvērtās gadsimta izskaņā. Šobrīd apmeklētāji Āraišu arheoloģiskajā parkā var apskatīt daļēju Āraišu ezerpils rekonstrukciju, gan arī Āraišu viduslaiku pilsdrupas un bronzas un akmens laikmeta mītņu rekonstrukcijas.
Šogad Jānim Apalam apritētu 90 gadu jubileja. Godinot viņa piemiņu un paveikto, Latvijas Arheologu biedrība par gada arheoloģijas pieminekli pasludinājusi Āraišu ezerpili, kur visa gada garumā paredzētas dažādas aktivitātes: Arheoloģijas dienas jūnijā, pastāvīgās ekspozīcijas atklāšana apmeklētāju centra jaunuzceltajā ēkā, Apalam veltīta konference septembrī un citi pasākumi.