Vairāki desmiti radošo profesiju pārstāvju trešdienas rītā – pusstundu pirms valsts budžeta portfeļa nogādāšanas Saeimā – pulcējās zibakcijā Nesaprašanas siena. Viņiem rokās bija ķieģeļi, lai būvētu simbolisku sienu, kas šobrīd šķirot viņus un valdību. Mākslinieki iebilst pret likumprojektu, kas varētu stāties spēkā 2021. gada 1. jūlijā.
Tas paredz – personām, kas nereģistrējas kā saimnieciskās darbības veicēji, autoratlīdzības apliks ar 25% iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi, ja gada apgrozījums nepārsniegs 25 000 eiro. Lielākam apgrozījumam būs 40% likme. 80% no ieturētā tiks novirzīti valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.
Olga Rajecka un Jānis Reirs – aci pret aci ar finanšu ministru
«Es varu jums kaut ko pateikt? Es esmu Olga Rajecka,» stājoties ceļā finanšu ministram Jānim Reiram, kas uz Saeimu nesa valsts budžeta portfeli, paziņoja populāra dziedātāja. «Es zinu,» atbildēja ministrs. «1991. gadā mēs, visi mūziķi, šeit nācām un dziedājām. Divas nedēļas lielā aukstumā aizsargājām Saeimu un Latvijas Radio. Tagad mēs būvējam sienu starp jums un mums – radošajiem. Vai tas nav absurds? Mums arī kādreiz ir kādas tiesības? Jūs kādreiz domājat arī par mums?» viņam vaicāja Rajecka.
Citi lasa
«Kādā veidā izpaužas tas, ka mēs nedomājam?» jautāja Reirs. «Lielā! Es taču to redzu,» paziņoja Olga. «Jūs domājat, ka sociālā aizsardzība nav nepieciešama un sociālās iemaksas nav vajadzīgas?» turpināja ministrs.
«Ir vajadzīgas,» atbildēja Rajecka. «Tāpēc arī tās nonāks tieši jūsu kontos. No šīm iemaksām 80 procenti ies sociālajai aizsardzībai, pensiju uzkrājumiem, kas pašreizējā situācijā praktiski ir pa nullēm. Šis kovida krīzes laiks ir bijis ģenerālmēģinājums pensijai, un diemžēl mēs negribam to pieļaut. Tāpēc ir nepieciešams veidot sistēmu, kur cilvēkiem ir šī sociālā aizsardzība un nodrošinātība,» paskaidroja Reirs un turpināja ceļu.
Ralfs Eilands – Tas nav godīgi!
Dziedātājs Ralfs Eilands ieradās ar pamatīgu sejas aizsargmasku. «Šis gads ir bijis ļoti slikts. Pērn vasara un gada beigas mūziķiem bija pļaujas laiks, taču tagad ierobežojumu dēļ pasākumus var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem,» atzīst viņš.
«Mēs prasām konsekvenci. Kāpēc cilvēki var sēdēt lidmašīnā viens otram blakus ar sejas maskām un lidot vairākas stundas, bet koncertzālē sēdēt ir bīstami? Kāpēc vari atrasties pircēju pieblīvētā veikalā no desmitiem rītā līdz deviņiem vakarā, bet koncertzālē uzturēties vienu divas stundas ir bīstami? Izlemiet beidzot! Ierobežojumi darbojas, ja tos ievēro visi.
Ja tos ievēro tikai daži, bet citi, gluži kā Dzīvnieku fermā, ir vienlīdzīgāki par citiem, tad ko mēs varam gaidīt? Protams, daudzi cilvēki slimos.
Šajā valstī mūziķiem laikam jāpārkvalificējas par lauksaimniekiem, lai saņemtu kaut kādas kompensācijas. Tas nav godīgi! Pēc maratona atcelšanas veselības ministre paziņoja, ka valstij būšot jāsedz radušies izdevumi. Jau no maija ir simtiem pēkšņi atceltu kultūras un izklaides pasākumu, un neviens nekādas kompensācijas nav saņēmis. Vai nu kompensācijas maksā visiem vai nevienam. Jo mūziķiem arī ir jāatdod klausītājiem par biļetēm samaksātā nauda un jāmaksā savai komandai par ieguldīto darbu.»
Kāpēc Busulis atklāj, ka zaudējis cerības uz pārmaiņām? Lasi jaunākajā Privātās Dzīves numurā!