Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Jaunākie BENU Aptiekas Stresa termometra dati atklāj, ka 10 ballu skalā savu satraukumu ar 9 un 10 novērtējuši 14% aptaujāto iedzīvotāju, kas ir mazāk nekā šī gada februārī un 2020. gada martā, kad ļoti augsts satraukuma līmenis bija attiecīgi 20% un 18% iedzīvotāju. Tāpat jaunākie dati liecina, ka vidēji augsts satraukuma līmenis (7 un 8) saglabājas 27% respondentu, vidējs (5 un 6) – 25%, savukārt zems satraukuma līmenis ir 34% Latvijas iedzīvotāju.
Kurām grupām uztraukums saglabājas?
Dati liecina, ka spēcīgāku uztraukumu saistībā ar Covid-19 izjūt sievietes un gados vecāki cilvēki. Sieviešu vidū ļoti augsts satraukuma līmenis saglabājas 19% aptaujāto, kamēr vīriešiem šis rādītājs ir 9%. Salīdzinājumā ar šī gada februāra datiem, satraukuma līmenis ir samazinājies abās grupās, jo gada sākumā veiktajā aptaujā savu satraukumu kā ļoti augstu vērtēja 14% aptaujāto vīriešu un 26% sieviešu.
Analizējot datus pēc vecuma kategorijām, augstākais satraukuma līmenis saglabājas gados vecāko iedzīvotāju vidū – vecumā no 55 līdz 74 gadiem 21% izjūt ļoti augstu satraukumu saistībā ar Covid-19, kamēr pārējās vecuma grupās šie rādītāji ir izteikti zemāki. Skaidrojot, kādēļ sievietes izjūt spēcīgāku satraukumu, psihoterapeits Dr. Andris Veselovskis norāda, ka vēsturiski vīrieši ir bijuši agresīvāki un vismaz ārēji centušies būt neievainojami gan fiziski, gan mentāli, savukārt sieviešu emocionālā pasaule ir plašāka, kā arī viņas spēcīgāk apzinās savas emocijas. Vienlaikus eksperts iesaka ņemt vērā, ka spēcīgāka emocionālā uztvere var būt nogurdinoša un ietekmē dzīves kvalitāti.
Citi lasa
Lai tiktu galā ar Covid-19 izraisīto nogurumu, satraukumu un negatīvajām emocijām, 49,9% pandēmijas laikā pievērsušies seriāliem un filmām, 48,3% biežāk uzturas svaigā gaisā, 38,1% – regulāri sazinās ar ģimeni un draugiem, 33,8% – klausās mūziku, 28,7% – lasa grāmatas, 22,1% – iespēju robežās apceļo Latviju, 20,6% – apgūst jaunas prasmes un hobijus, savukārt 18,5% mēģina biežāk nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, secināts aptaujas datos, kas iegūti sadarbībā ar kompāniju GEMIUS.
Vasaras dziedējošais spēks
Pagājušā gada martā, kad Covid-19 Latvijā uzplaiksnīja pirmo reizi, iedzīvotāju satraukuma līmenis par slimības izplatību bija augstāks nekā šobrīd.
2020. gada marta beigās veiktajā aptaujā ļoti augsts satraukuma līmenis bija 18%, vidēji augsts – 34%, vidējs – 27%, zems vai ļoti zems – 21%. Savukārt visaugstākais satraukuma līmenis bija šī gada sākumā, kad savu satraukumu ar 9 un 10 novērtēja 20% aptaujāto iedzīvotāju, vidēji augsts satraukuma līmenis (7 un 8) bija 27% respondentu, vidējs (5 un 6) – 25%, savukārt zems satraukuma līmenis bija 29%.
Dr. Andris Veselovskis skaidro, ka, iestājoties siltam un saulainam laikam, cilvēki kopumā jūtas labāk un brīvāk, jo samazinās dažādu slimību riski, vairāk laika tiek pavadīts svaigā gaisā, samazinās apkures rēķini, kā arī cilvēki var izvēlēties brīvāku apģērbu. Turklāt vasaras iestāšanās sakrīt arī ar epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos un pakāpenisku ierobežojumu samazināšanu. Tādēļ šis laiks ir laba iespēja, lai atjaunotu fiziskos, emocionālos un finansiālos resursus pirms rudens un ziemas, kad cilvēki parasti ir vairāk pakļauti satraukumam, depresijai un slimību riskiem.
Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju GEMIUS, aptaujājot 1747 respondentus.
