Rīga +2°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
2
-
0
-
0
-
0
-
Pretlietus dziesma
Nelīst, lietus, nelīst, lietus,
Šodien lietu nevajaga!
Salīs manas jāņuzāles,
Salīs paši jāņabērni!
Dod, Dieviņ, saules gaisu,
Dzen lietiņu jūriņā!
Lai sakūra jāņabērni,
Kalnā jāņu uguntiņu!
***
Sanākati, Jāņa bērni,
Saņemati Jāņa dienu.
Jāņa diena lepni nāca,
Ugunīs vizēdama.
***
Nāc nākdama, Jāņu diena.
Tev ir daudz gaidītāju.
Govis gaida zāļu kroņu,
Meitas skaistas līgošanas.
***
Visu gadu dziesmas krāju,
Jāņu dienas gaidīdama;
Nu atnāca Jāņu diena,
Nu dziesmiņas jāizdzied.
***
Visu gadu Jānis jāja,
Atjāj Jāņu vakariņu,
Atjāj Jāņu vakariņu
Ābolaiņu kumeliņu.
***
Ai, Jānīti, Dieva dēls,
Tavu kuplu cepurīti:
Auga mieži, auga rudzi
Apakš tavas cepurītes.
***
Ai, Jānīti, Dieva dēls,
Ko tu vedi vezumā?
Meitām vedu zīļu rotas,
Puišiem caunu cepurītes.
***
Paldies saku māmiņai,
Ka Jānīti vārdā lika:
Kad atnāca Jāņa diena,
Visi Jāni daudzināja.
***
Es sasēju lielu sieru,
Jāņu dienas gaidīdama;
Jāņu dienu izdalīju
Pa maziemi gabaliem.
***
Kuriet augstu jāņuguni
Pašā Jāņu vakarāi;
Jāņa bērni nosaluši,
Jāņu zāles lasīdami.
***
Kuriet lielu jāņuguni
Augsta kalna galiņāi;
Lai maldāsi raganiņas,
Jāņu nakti staigādamas.
***
Grezni, grezni Jānīts jāja.
Nopušķotu kumeliņu.
Grezni dzieda mūs māsiņa.
Rožu dārzu laistīdama.
***
Labvakaru, Jāņa māte.
Vai tu mūsu gaidījusi?
Mīkstu sieru sasējusi?
Saldu alu darījusi?
Jāņu nakti nepazinu,
Kura sieva, kura meita.
I sievām, i meitām
Galvā ziedu vainadziņi.
***
Visas bija Jāņu zāles,
Ko plūc Jāņu vakarāi.
Visi bija Jāņu bērni,
Kas Jānīti daudzināja.
***
Pinat, meitas, vainadziņus.
Jāņu dienas vakarāi.
Kam būs greznis vainadziņis,
Tā Jānīša līgaviņa.
***
Jāņu māte sieru sēja
Deviņiemi stūrīšiem,
Jāņu tēvs alu dara
No saldiem miezīšiem.
***
Pa gadskārtu Jānīts nāca
Savus bērnus apraudzīti.
Vai tie ēda, vai tie dzēra,
Vai Jānīti daudzināja!
I tie ēda, i tie dzēra,
I Jānīti daudzināja.
***
Sieru, sieru, Jāņa māte,
Tev ir govis laidarā!
Ja nedosi sieru ēsti,
Iešu govis izlaidīšu.
***
Alu, alu, Jāņa tēvs,
Tev ir mieži tīrumā.
Ja nedosi alu dzert,
Visus miežus izmīdīšu!
***
Aplīgošanai noderēs:
Negulu, negulu Jānīša nakti,
līgo, līgo,
Lai mani rudzīši veldrē
nekrīt, līgo, līgo!
Un tā bez gala, apdziedot visu, kas tev svarīgs, – lai manas rozītes veldrē nekrīt; lai mani smiltsērkšķi veldrēnekrīt…
Apstaigājot un aplīgojot dārzus un tīrumus, derēs arī:
Labvakaru, rudzu lauks,
Kā Dieviņš tev līdzēja;
Kā Dieviņš tev līdzēja
pelēkziedus noziedēt!
(Un tā turpina – par kāpostlauku, par gurķu dobi, upeņkrūmu…)
***
Kas apjoza zelta jostu
Apkārt manu rudzu lauku?
Mīļā Māra apjozusi,
Jāņu nakti staigājot.
***
Ai, Jānīti, Dieva dēls,
Tavu daiļu kumeliņu:
Zīda sega, zelta segli,
Sidrabiņa iemauktiņi.
***
Visas bija Jāņu zāles,
Ko plūc Jāņu vakarā;
Visi bija Jāņu bērni,
Kas atnāca līgodami.
***
Samtenītes, magonītes
Jaunu meitu Jāņu zāles;
Asi dadži, sīkas nātres
Jaunu zēnu Jāņu zāles;
Papardītes, vībotnītes
Vecu ļaužu Jāņu zāles.
***
Vai tās visas jaunas meitas,
Kas līgoja Jāņu nakti,
Vecas sievas, māmuliņas,
Tās bij’ īstas līgotājas.
***
Lietiņš lija Jāņu nakti,
Lietiņš Jāņu vakarā,
Nomirkuši Jāņu bērni,
Jāņa zāles lasīdami.
***
Ai, bagāta Jāņa diena,
Atved man arājiņu;
Ja ved jaunu, tad ved skaistu,
Ja ved vecu, tad bagātu!
***
Dievkociņi, biškrēsliņi
Jaunu meitu Jāņu zāles;
Puišiem oši, puišiem kļavi,
Puišiem zaļi ozoliņi.
***
Jauni puiši, jaunas meitas,
Jāņu nakti neguļati.
Kas gulēja Jāņu nakti,
Gulēs visu vasariņu.
***
Es jums saku, jaunas meitas,
Jāņa nakti neguļat:
Kas gulēs Jāņa nakti,
Mūžam vīra nedabūs.
Es negulu Jāņa nakti,
Es būš brūte šoruden.
***
Jānīts manim roku sniedza
Pašā Jāņu vakarā.
Es noviju vainadziņu
Savam labam arājam;
Tas uzlika galviņā
Pašā Jāņu vakarā.
***
Es pārsviedu zelta zirni
Par sudraba ozoliņu,
Lai tas krita skanēdams
Uz Jānīša cepurīti.
***
Ņem, Jānīti, bēru zirgu,
Apjāj manu rudzu lauku,
Izmin smilgas, izmin lāčus,
Lai aug mani tīri rudzi.
***
Visas puķes noziedēja,
Papardīte vien nezied;
Tā ziedēja Jāņa nakti,
Zelta miglu miglodama.
