Apdedzinājies grilējot, ejot pirtī vai lecot pāri ugunskuram? Pirmās palīdzības ABC

Dzīvībai visbīstamākie ir apdegumi, ko rada elektroierīces, atkailināti vadi. Tāpēc Jāņu zaļumballē, īpaši, ja lijis lietus, labāk turies nostāk no elektroierīcēm, mūzikas aparatūras un to ieskaujošajiem vadiem.

Jāņu vakars

• Kā visbiežāk gūst traumas?
  Dedzinot ugunskurus, gatavojot uz grila, nepareizi lietojot degmaisījumus, lecot pāri ugunskuram. Turklāt dakteri novērojuši: jo lietaināki Jāņi, jo vairāk apdegumu. Katrs vēlas panākt, lai ugunskurs, par spīti mitrumam, degtu ar spožu liesmu, tāpēc sāk neapdomīgi izmantot dažādus palīglīdzekļus – degmaisījumus, benzīnu. Taču tumsā nepamana, ka tas uzpilējis arī uz drēbēm, un, šķiļot uguni, uzliesmo arī pats.
  
  Ap ugunskura vietu zāle ir nomīdīta, apkārt slidens – gadās kritieni, kas beidzas ar piezemēšanos ugunskurā un apdegumu. Bieži traumas tiek gūtas, lecot pāri ugunskuram, arī staigājot basām kājām pāri nodzisušam ugunskuram – šķiet, ka tas jau izdedzis, taču ogles joprojām ir uzkarsušas.

Noderīgi:

• benzīnu un degmaisījumu nevajadzētu liet atklātā liesmā, turklāt no tuva attāluma, tādējādi apdraudot ne tikai sevi, bet arī apkārt stāvošos. Piemēram, bija gadījums, kad, lejot degmaisījumu atklātā liesmā, tas uzšļakstījās grilam pretējā pusē stāvošai meitenei, turp pārsviedās arī liesma, un meitene guva nopietnus krūšu daļas apdegumus;
• dažkārt apdegumi rodas degmaisījumu sliktās kvalitātes dēļ, arī tāpēc ar tiem jārīkojas uzmanīgi;
• ārsti vispār iesaka neizaicināt likteni un nelēkt pāri ugunskuram, taču noteikti to nevajadzētu darīt gaisīgās, plandošās drēbēs.

Nepazīstot latvāni

• Kā visbiežāk gūst traumas?
  Pļavās, upes malās, aiztiekot un saskaroties ar nepazīstamiem augiem. Latvāņa radītās brūces dēvē par ķīmisku apdegumu – tās nav pārāk dziļas, taču mēdz būt ļoti sāpīgas un nepatīkamas.

Noderīgi:

Citi lasa

Marta Kalniņa

Karaliskā ģimene

Brīvdienās apzaguši princi Viljamu un princesi Keitu

Zane Piļka- Karaļeviča

Attiecības

Samanta dīvas tērpā dodas uz neparastu randiņu ar vīru. Viņu izvēle pārsteidz!

Ineta Meimane

Personības

Laura Vizla par pagātni, skaisto dzīvi un Porziņģi: Šo šķiršanos nevērtēju kā zaudējumu

• labākā profilakse pret latvāņu apdegumiem būs ieiešana google un iepazīšanās ar latvāņa izskatu, lai to nesajauktu ar citiem līdzīgiem augiem.

Ejot pirtī

• Kā visbiežāk gūst traumas?
  Uzlejot virsū verdošu ūdeni vai pieskaroties, uzkrītot uz karstiem pirts akmeņiem. Applaucēšanos ar verdošu ūdeni dēvē par termisko apdegumu, apdedzināšanos ar karstiem akmeņiem – par kontaktapdegumu, jo ir notikusi tieša saskare ar karstu priekšmetu.

Noderīgi:

• pirtī visvairāk traumu tiek gūts alkohola reibumā, tāpēc kunga prātā labāk turp nedoties;
• ja pirtī ierīkots ūdens boilers, pirms tecināt no tā ūdeni, skaidri jāzina, kurš ir karstā ūdens un kurš – aukstā ūdens krāns;
• pirtī uzkarsušas ir visas metāla detaļas, tāpēc, ejot, pagriežoties, peroties, jābūt īpaši piesardzīgiem.

Pārāk ilgi uzturoties saulē

• Kā visbiežāk gūst traumas?
  Pārāk ilgi sauļojoties, aizmiegot saulē, nelietojot saules aizsargkrēmus.

Noderīgi:

• dodoties laukā saulainā dienā, uz ādas ieteicams klāt aizsargkrēmu, kura UVA un UVB gaismas staru aizsargfiltra lielums ir vismaz 20;
• neuzturēties atklātā saulē ilgāk par 30 minūtēm pēc kārtas;
• atturēties no sauļošanās no plkst. 11 līdz 15, kad saules iedarbība ir visaktīvākā,
• pirms došanās saulē nedrīkst lietot pretiekaisuma ziedi Fastumgels, jo tā, saskaroties ar saules stariem, rada nopietnus apdegumus.

Pirmā palīdzība – soli pa solim

Apdedzinoties pie ugunskura, grila, aplejoties ar verdošu ūdeni (arī citu šķidrumu), gūstot citu sadzīves apdegumu, pats galvenais ir iespējami ātri bojāto vietu ielikt aukstā ūdenī. Izšķirīga nozīme šeit ir laikam – jo ātrāk tas notiek, jo labāk. Aukstums iedarbojas tikai pirmās 20 minūtes pēc apdedzināšanās. Tas aptur apdeguma izplatību un nokļūšanu dziļākajos ādas slāņos! Cietusī ķermeņa daļa vēsajā ūdenī jātur 15–20 minūtes. Šis laiks jāievēro strikti. Ja, piemēram, apdegušo roku, tikai īsu brīdi paturēs zem vēsa ūdens un izņems laukā, ar to nebūs pietiekami.

Nevajadzētu pārspīlēt ar ūdens temperatūru – tam jābūt nevis ledainam, bet apmēram 15 grādus vēsam.

Ja piknikā tuvumā ir upe, ezers, droši var brist iekšā un atvēsināt apdegumu šādi. Vienīgais ierobežojums – vaļēja brūce. Ja, piemēram, pieskaroties karstam grilam un apdedzinoties, norauta arī āda, tad upes ūdens nederēs. Tāpat ūdenstilpē nevajag brist, ja uz ādas jau izveidojušās tulznas jeb pūšļi.

Avotu ūdenī, kas parasti ir ledains, bojāto vietu drīkst mērcēt ne ilgāk par piecām minūtēm, citādi apdegumam var pievienoties apsaldējums. Līdzīgi jāuzmanās, ja atvēsināšanai izmanto kādu sasaldētu produktu, ledu. Turklāt tas pirms likšanas uz ādas jāietin marlē vai kādā auduma gabalā.

• Latvāņa apdegumos noteicošais nav aukstums, bet gan brūces skalošana! Apdedzinoties ar latvāni vai kādu ķīmisku šķidrumu, pats galvenais ir liet uz brūces ūdeni (ja tā nav, var izmantot citus šķidrumus), lai skalotu nost no ādas virsmas latvāņu sulu vai ķīmisko vielu, kas radījusi apdegumu. Skalošana jāturpina 15–20 minūtes. Pēc tam uz ādas var uzklāt cinka ziedi un pārsiet brūci ar marles pārsēju. Cinka ziede labi sausina ādu, kas latvāņa apdegumos ir būtiski. Cinka ziedi var lietot arī nākamajās dienās.
• Ja apdeguma laikā pie ādas piekusušas drēbes, tās noteikti nedrīkst raut nost. Apdegusī vieta jātur aukstā ūdenī ar visām drēbēm un pēc tam iespējami ātri jādodas uz slimnīcu. Uz bojātās vietas var uzlikt vienīgi sterilu marles pārsēju, ja tas ir pie rokas.
• Applaucējoties ar ūdeni vai citu šķidrumu, darbība ir pretēja – drēbes jāvelk nost, cik ātri vien iespējams, citādi karstais ūdens, kas ir iesūcies drēbēs, turpinās bojāt ādu. Par karstu un bīstamu uzskata ūdeni, kas karstāks par 48 grādiem. Kad skartās drēbes noliktas malā, tad gan uzreiz – zem auksta ūdens!
• Vērts mājas aptieciņā turēt un uz Jāņu svinībām paņemt līdzi pantenola putas un sterilu marles pārsēju. Kad apdedzinātā vieta kārtīgi atvēsināta ūdenī, uz tās vislabāk uzpūst pantenola putas. Ārsti tās dēvē par ātro palīdzību jeb vienreizēju līdzekli – tās neko neārstē, vienīgi aizsargā un dezinficē ādu, neļaujot tajā nonākt infekcijai. Taču tās nedziedina ādu, tādējādi nav nozīmes pantenola putas lietot otrajā un trešajā dienā pēc apdeguma, tikai – uzreiz pēc apdedzināšanās. Bojāto vietu var nopūst ar pantenola putām un pēc tam virsū uztīt marles pārsēju.

Kad doties pie ārsta

Protams, ja apdegums ir plašs, jautājumi nerodas – ātri jāsteidzas uz tuvējo medicīnas iestādi vai jāizsauc Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests. Taču – kā rīkoties, ja apdegums sākumā šķiet neliels? Pie ārsta noteikti jādodas, ja apdeguma vieta kļūst pelēcīgi bālgana – tas nozīmē, ka noticis smagas pakāpes apdegums. Tāpat dakteri ir strikti: arī tad, ja izveidojas pūšļi jeb bullas, apdegums jāparāda mediķim, piemēram, ģimenes ārstam, var doties arī uz tuvējo slimnīcu, Rīgā – uz Valsts Apdeguma centru, kas atrodas bijušajā Biķernieku slimnīcā un strādā visu diennakti. Pūšļi norāda uz paaugstinātu infekcijas risku. Turklāt pārāk vilcināties nevajadzētu, jo apdegumu ziņā darbojas divas nepatīkamas patiesības:

• jo ilgāk vilcinās un vēlāk vēršas pēc palīdzības, jo ķēpīgāka un ilgāka bieži izrādās apdegumu ārstēšana;

• jo apdegums mazāk sāp, jo tas ir dziļāks, tātad – nopietnāks. Visvairāk sāp virspusēji apdegumi.

Ja tomēr svini Jāņus kādā nomaļā vietā, kur medicīniskā palīdzība nav tūlīt un tagad pieejama, ņem vērā šādus dakteru ieteikumus:

• ja apdeguma vietā parādās pūšļi jeb bullas, tās nedur pušu. Pūslis ir kā brūces aizsargslānis, kas neļauj tajā iekļūt infekcijai. Pūšļi ir jālikvidē, taču sterilos slimnīcas apstākļos;
• ja ir pūšļi, nepeldies un uzmanies arī citādi, lai brūcē neiekļūtu netīrumi un neveidotos iekaisums;
• turi uz apdeguma vietas sterilu marli – ja piekaltīs, tas nekas, profesionāļi slimnīcā to noņems;
• apdeguma brūces vislabāk dziedē sudrabu saturošas ziedes, kuras iespējams aptiekās nopirkt bez receptes. Priekšroku dot tām, nevis apdeguma plāksteriem. Uz apdeguma vietas uzsmērē ziedi un tad aptin to ar sterilu marli;
• ja ļoti sāp, var iedzert kādu pretsāpju un pretiekaisuma tableti;
• vēlams lietot daudz šķidruma, pat 2–3 litrus dienā. Jo lielāka brūce, jo vairāk caur to tiek zaudēts šķidrums;
• ja pēc pāris dienām parādās strutas, apsārtums, sāpes pieņemas spēkā, tad gan nekavējoties meklē ārsta palīdzību.

Kā rīkoties pēc saules apdeguma

Visprātīgāk, protams, saules peldēm sagatavoties laikus – nopērkot krēmu, kas paredzēts pēc sauļošanās un saules sakairinātai ādai. Ja tāda pie rokas nav, līdzīgi kā sadzīves apdegumu brīžos, noderēs vēsums. Piemēram, ja mugura ir vārīta vēža krāsā, uz tās var uzklāt aukstā ūdenī samitrinātu palagu, brīdi paturēt un tad atkal atvēsināt muguru. Pēc tam muguru sasmērē ar kādu sausai ādai domātu ķermeņa krēmu.

Šo procedūru atkārto ik pa laikam, lai apdegušajai mugurai nebūtu nepatīkamās velkošās sajūtas. (Ja cita nekā nav, var izlīdzēties ar krējumu – taču tā ir beidzamā, ne pirmā izvēle. Taču citu apdegumu brīžos gan pie krējuma neķeries!) Vēlams dzert daudz ūdens vai zāļu tējas, ja ļoti sāp – palīdzēs pretsāpju tablete.