Rīga +6°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Iepriekš ar sūdzībām Satversmes tiesā (ST) par esošo kārtību vērsās apcietinājumā esošais Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij), kurš lūdz tiesu izvērtēt Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 32.panta ceturtās un astotās daļas atbilstību Satversmes 101.pantam.
Pašreiz atbilstoši Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 5.pantam Latvijā tiesības vēlēt pašvaldības domi ir Latvijas pilsonim, Eiropas Savienības (ES) pilsonim, kurš nav Latvijas pilsonis, bet ir reģistrēts Fizisko personu reģistrā.
Tiesības vēlēt ir personai, kura vēlēšanu dienā sasniegusi 18 gadu vecumu, ir reģistrēta vēlētāju reģistrā un vismaz 90 dienas pirms vēlēšanu dienas ir reģistrēta dzīvesvietā attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā, vai personai, kurai attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā pieder likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums.
Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 6.pants noteic to personu loku, kurām nav tiesību piedalīties pašvaldības domes vēlēšanās, proti, personas, kuras izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās, un personas, kurām nav tiesību vēlēt ES dalībvalstī, kuras pilsoņi tās ir.
Tādējādi likumdevējs ir paredzējis tiesības balsot apcietinājumā esošām personām un noteicis, ka aizdomās turētajām, apsūdzētajām vai tiesājamām personām, kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums, balsošana tiek organizēta šo personu atrašanās vietā. Attiecībā uz šim personām tiek piemērota Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 32.panta pirmā un ceturtā daļa, kas noteic, – ja atsevišķi vēlētāji veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties vēlēšanu telpās, iecirkņa komisija, pamatojoties uz šo vēlētāju vai viņu pilnvarotas personas rakstveida iesniegumu, kas reģistrēts īpašā žurnālā, organizē balsošanu šo vēlētāju atrašanās vietā, nodrošinot aizklātību.
Balsošana vēlētāja atrašanās vietā notiek tikai tad, ja vēlētājs atrodas tā vēlēšanu apgabala teritorijā, kura vēlētāju sarakstā viņš ir reģistrēts, savukārt, ja vēlētājs atrodas citā vēlēšanu apgabala teritorijā, tad vēlētājam praktiski netiek nodrošinātas vēlēšanu tiesības.
Likumprojektā nav paredzēts paplašināt vēlētāju loku, bet gan noteikt kārtību, kādā personas, kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums, var īstenot savas tiesības piedalīties pašvaldības domes vēlēšanās. Šīs personas varēs piedalīties pašvaldības domes vēlēšanās, balsojot pa pastu. Šāds risinājums ir izvēlēts, jo tas nodrošinās vēlētājiem, kuri atrodas ieslodzījuma vietā, bet ne savā vēlēšanu apgabalā, tomēr piedalīties savas pašvaldības domes vēlēšanās un balsot par sava vēlēšanu apgabala izvirzītajiem kandidātiem.
Pasta balsošanas kārtība attieksies uz visiem vēlētājiem neatkarīgi no tā, vai vēlētājs ieslodzījuma vietā atrodas savā vēlēšanu apgabalā vai nē, nodrošinot visiem vienādas iespējas un kārtību balsot pašvaldības domes vēlēšanās.
Lai piedalītos pašvaldības domes vēlēšanās, personai, kurai kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums, būs jāiesniedz pieteikums ieslodzījuma vietas administrācijai. Ieslodzījuma vietas administrācija pārbaudīs, vai vēlētāju reģistrā ir iekļautas ziņas, kas apliecina, ka personai ir tiesības piedalīties attiecīgajās pašvaldības domes vēlēšanās un iekļaus vēlētāju reģistrā ziņas par ieslodzījuma vietas nosaukumu un adresi, uz kuru nogādājami vēlēšanu materiāli.
Ja vēlētāju reģistrā nav iekļautas ziņas, kas apliecina, ka personai ir tiesības piedalīties attiecīgajās domes vēlēšanās, ieslodzījuma vietas administrācija nepieņem personas pieteikumu. Atteikums pieņemt pieteikumu nebūs administratīvais akts, kuru persona varēs apstrīdēt. Ja, pārbaudot ziņas vēlētāju reģistrā, tiks konstatēts, ka personai nav tiesības piedalīties attiecīgās pašvaldības domes vēlēšanās, personai tiks sniegta motivēta atbilde, ka atbilstoši vēlētāju reģistrā iekļautajām ziņām, personai ir atteikts pieņemt pieteikumu. Minētais atteikums pēc būtības ir tikai ieslodzītā informēšana par to, ka vēlētāju reģistrā nav iekļautas ziņas, kas apliecina, ka personai ir tiesības piedalīties attiecīgās pašvaldības domes vēlēšanās.
Jau vēstīts, ka Lembergam noteikto liegumu piedalīties pašvaldību vēlēšanu balsošanā ST vērtēs 1.martā.
LETA jau vēstīja, ka 22.februārī Rīgas apgabaltiesa Lembergam citā lietā piesprieda piecu gadu cietumsodu, mantas konfiskāciju un 20 000 eiro sodu.
Lembergu pēc sprieduma nolasīšanas apcietināja tiesas zālē, jo tiesa lēma līdz šim spēkā esošos drošības līdzekļus atcelt.
Spriedums tika pārsūdzēts apelācijas instancē. Tiesa apelācijas kārtībā lietu sāks izskatīt 1.februārī plkst.9.
