«Cīnīties vienmēr ir vērts. Beidzot esmu savā bankas kontā saņēmis visu no manis izkrāpto naudu – 700 eiro. Jūtos gandarīts un pateicīgs Latvijas tiesai,» PDz saka Alfrēds Rubiks.
Divus gadus viņš tiesas ceļā centās piedzīt naudu no cilvēka, kuram par nenotikušu pakalpojumu savulaik neapdomīgi samaksājis 700 eiro. Tas noticis 2018. gada jūlijā, kad Rubiku viņa vasarnīcā uzrunājis kāds vīrietis, kas solījies veikt mājas sienu mazgāšanu. Viņš Rubiku pārim paprasījis priekšapmaksu – 200 eiro, tad – vēl 500 eiro, lai samaksātu darba izpildītājiem un par stalažu īri. Taču, darbu nemaz nesācis, vīrietis pazudis ar visu naudu.
«Esmu audzis godīgā vidē, nevarēju iedomāties, ka mani kāds šādi varētu apšņākt. Es ticu cilvēkiem. Piemēram, strādniekiem, kas atnāk iztīrīt mājas skursteni, prasīto naudas summu uzreiz samaksāju. Tāpat es toreiz samaksāju arī šim blēdim. Vēl speciāli braucu uz bankomātu, lai izņemtu viņa prasītos 500 eiro,» šķendējas politiķis.
«No brīža, kad uzrakstīju iesniegumu tiesai, pagāja gandrīz divi gadi, un nu šai epopejai pienācis gals. Par laimi, jaunās ķibelēs neesmu iekūlies,» nosmej Rubiks.
Gludi gan neesot gājis. Kādā brīdī tiesa jau pieņēmusi lēmumu par labu Rubikam un lietu slēgusi, taču apsūdzētais lūdzis atjaunot lietas izskatīšanu.
«Apgabala tiesa viņam atteica un atstāja spēkā pirmās instances tiesas nolēmumu. Saprotot, ka uguns ir pakulās un šis spriedums nav pārsūdzams, apsūdzētais manā kontā ieskaitīja 570 eiro, jo 130 jau bija ieskaitījis iepriekš – divās maksājuma reizēs. Viņš laikam cerēja, ka pa mazumiņam varēs maksāt arī turpmāk,» spriež Rubiks.
«Ko tik viņš nemēģināja iztamborēt, lai tiktu cauri sveikā! No sākuma uzstāja, ka es viņu esot nepatiesi apsūdzējis. Ka to blēdīšanos viņa vietā pastrādājis cits, izmantojot viņa vārdu, uzvārdu, telefona numuru un pat automašīnas numuru. Kad uzdevu pretjautājumu – kā šis cits pie tā visa tika –, tad gan mute uzreiz bija ciet,» atminas Alfrēds.
Ar savu piemēru bijušais politiķis vēlas iedrošināt ikvienu, kurš cietis no krāpniekiem, meklēt taisnību tiesā. «No sākuma baidījos, ka man nav nekādu rakstiski noslēgtu līgumu. Taču izrādās, ka šādās situācijās der arī mutiskā formā izteikta vienošanās. Īpaši, ja tam, par ko savstarpēji esat vienojušies, ir vairāki pierādījumi. Un man bija – gan sarakstes telefonā, gan krāpnieka auto numurs, ko piefiksēju,» teic Rubiks.