Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
- Vai sejas aizsargvairogs pasargā līdzvērtīgi kā maska, un vai varu, piemēram, uz veikalu iet nevis ar masku, bet aizsargvairogu?
Atbild Jana Veinberga, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas pārstāve:
«Sejas vairogu jeb vizieri varētu lietot tikai tie cilvēki, kuriem ģimenes ārsts noteicis, ka tam ir medicīnisks pamatojums. Šie ir cilvēki ar astmu, ar hroniskām plaušu slimībām, kuriem ir grūti elpot vai kuriem tiešām kaut kādu iemeslu dēļ ir sarežģīti sejas masku uzlikt. Visiem pārējiem drošāk tomēr lietot sejas masku, jo vizieris nepiegulst degunam un mutei – tā malas ir vaļā, tāpēc nav iespējams garantēt, ka neviens piliens neaizies tam garām.
Sejas maskas, ja tās pareizi lieto, pilnībā nosedz muti un degunu, tāpēc pilieni, kas rodas no deguna vai mutes, maskā arī paliek. Jāatceras, ka arī vizieri nepieciešams dezinficēt, ar to nevar staigāt visu dienu – gan iet uz veikalu, gan braukt sabiedriskajā transportā un doties vēl citās savās dienas gaitās.
Bet pats svarīgākais – mums jāizprot, ka, pirmkārt, sejas maska jālieto ne jau tādēļ, lai mūs nesodītu vai apkalpotu veikalā.
Otrkārt, arī sejas maska nav panaceja pret vīrusu. Veikalos joprojām var novērot, ka cilvēkiem šķiet – ja man ir maska, esmu pilnībā pasargāts un varu droši spraukties pēc savas biezpiena paciņas, nonākot ciešā kontaktā ar citiem pircējiem un tādējādi apdraudot gan sevi, gan viņus. Lai sevi pasargātu, svarīgi ir ne vien valkāt masku, bet arī distancēties un mazgāt rokas.»
- Kā tā var būt – statistikas dati rāda, ka Latvijā saslimuši vairāk nekā 21 tūkstotis cilvēku, bet tikai nepilni 1900 ir izveseļojušies? Vai tas nozīmē, ka pārējie joprojām slimo?
Covid-19 ir infekcijas slimība, par kuru, diagnozei apstiprinoties, laboratorijām obligāti ir jāziņo Slimību profilakses un kontroles centram (SPKC). Savukārt statistika par pacientiem, kuri izārstējušies, balstīta uz ģimenes ārstu sniegtajiem gala paziņojumiem.
Ievērojami pieaugot jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaitam, pieaugusi arī ģimenes ārstu noslodze, tāpēc šie paziņojumi kavējas un SPKC precīzi statistiku nevar atspoguļot.
Lai neradītu maldīgu priekšstatu, ir mainīta kārtība, kā uzskaitīt tos, kuri ir izveseļojušies – tagad SPKC katru dienu ziņos par to cilvēku skaitu, kuriem kopš pozitīvā Covid-19 testa saņemšanas brīža ir pagājušas 14 dienas, nevis par tiem, kuru izveseļošanos apstiprina ģimenes ārstu ziņojumi.
Jāatgādina, ka, saslimstot ar Covid-19, cilvēks parasti ir infekciozs divas dienas pirms simptomu parādīšanās, kā arī ir ļoti infekciozs pirmajā nedēļā pēc saslimšanas. Tad vīrusa daudzums, attīstoties organisma imunoloģiskajai atbildei un mazinoties infekcijas simptomiem, samazinās un pēc 14 dienām cilvēks vairs nav infekciozs, lai gan laboratoriskais tests joprojām var uzrādīt pozitīvu rezultātu.
No epidemioloģiskā viedokļa izveseļojušos cilvēku skaits neietekmē Covid-19 infekcijas ierobežošanu, taču sabiedrības interese un vēlme zināt šos datus ir saprotama.
Par ko liecina antivielas pret kovidu?
Lasītājas jautājums: Mana paziņa bija kontaktpersona kovida slimniekam, bet viņai tests bija negatīvs. Paziņa samaksāja piecus eiro, nodeva laboratorijā asinis un noteica IgM un IgG kopējās antivielas. Analīzēs tās uzrādījās pozitīvas. Vai tas nozīmē, ka viņa tomēr ir izslimojusi kovidu?
Atbild Sergejs Ņikišins, laboratorijas ārsts, galvenais speciālists un Laboratorijas dienesta vadītāja vietnieks Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā.
«Īsā atbilde: varbūt jā, bet tikpat labi – varbūt ne. Tieši tādēļ mēs, ārsti, šādu pašdarbību neatbalstām, jo šādam antivielu rezultātam pašam par sevi nav diagnostiskas vērtības. Pārbaude, lai noteiktu, vai cilvēks inficējies ar SARS-CoV-2, ir tests, kad no deguna vai mutes gļotādas tiek ņemts paraugs un noteikta šā vīrusa ribonukleīnskābes (RNS) klātbūtne. Jūsu paziņai tas bija negatīvs. Pie tā arī varētu palikt.
Par antivielu analīzi… Ja mēs skatāmies analīzes, kuru atbildēs uzrakstītas kopējās antivielas, neatšifrējot antivielu klases, uzreiz rodas daudz jautājumu, uz kuriem ne vienmēr ir atbildes.
Nosakot kopējo antivielu daudzumu cilvēkam, kuram ar RNS testu nav apstiprināta Covid-19 klātbūtne, mēs nevaram pilnīgi droši apgalvot, ka atklātās antivielas patiešām ir pret SARS-CoV-2 vīrusu.
Mānīgu pozitīvu rezultātu var dot antivielu fons no citiem koronavīrusiem, kuri gan tagad, gan agrāk ir šeit cirkulējuši.
Laboratorijas ārsti to dēvē par krustenisko reakciju. Mēs tam redzam pierādījumus arī ikdienā. Proti, Valsts asinsdonoru centrā donoru asins paraugiem tiek veikti šādi kopējie Covid-19 antivielu testi skrīningam. Ja rezultāts uzrādās pozitīvs, asiņu paraugu sūta pie mums uz references laboratoriju, kur mēs to pārtestējam, lai noteiktu atsevišķas antivielu klases. Un ļoti bieži mēs tad redzam, ka no donoru centra atnākušajā rezultātā kopējās antivielas bija pozitīvas, bet, nosakot atsevišķas klases, tās ir negatīvas. Tā var būt, un tas ir normāli.
Iespējams, jūsu paziņa ir izslimojusi kovidu pavasarī un viņai ir saglabājies kaut kāds antivielu fons. Bet tikpat labi var būt, ka viņa ir izslimojusi kādu citu no koronas tipa vīrusiem. Mēs to nezinām un arī neuzzināsim.
Lai antivielu testam būtu diagnostiska vērtība, tas jāvērtē kopā ar to RNS testu. Tikai tad varam pateikt – jā, tas bija svaigs gadījums un cilvēkam izveidojās svaigas antivielas pret konkrēto vīrusu.
