Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kāpēc mirst jauni cilvēki?
Atbild UGA DUMPIS, profesors, Veselības ministrijas galvenais infektologs:
«Zināms, ka no Covid-19 mirst dažādu vecumu cilvēki, šī slimība nogalina arī jaunos. Tiesa, krietni retāk nekā gados vecus cilvēkus. Bieži vien īpaši smagu slimības norises gaitu jauniem cilvēkiem veicina kādi blakus faktori – hroniskas slimības, liekais svars. Taču mirst arī veseli cilvēki, un nav zināms, kāpēc tā notiek.
Kā liecina statistika, salīdzinot ar 18–29 gadu vecu cilvēku mirstību, vecuma grupā no 30 līdz 39 gadiem mirstības risks ir četras reizes augstāks, bet vecuma grupā no 40 līdz 49 gadiem – pat desmit reižu augstāks.
Varētu teikt arī tā – līdz 30 gadiem šī slimība norit vieglāk nekā gripa, pēc 30 gadu vecuma – smagāk nekā gripa.
Diemžēl nekādi šos rādītājus nevaram ietekmēt, ja nu vienīgi, lietojot D vitamīnu, kam mūsu platuma grādos ir īpaša nozīme. Vairākas publikācijas apliecina, ka D vitamīns paaugstina organisma aizsardzības spējas, taču arī tas, protams, nav panaceja.
Lai sevi pasargātu, galvenais ir ievērot noteikumus: pirmkārt, distancēšanos, otrkārt, roku mazgāšanu un visbeidzot – nēsāt maskas, kas abiem pirmajiem ir tāds kā palīglīdzeklis. Galvenais – izvairīties no nevajadzīgiem kontaktiem. Jā, mēs ejam uz darbu, skolu, ārstniecības iestādēm, bet nekur citur. Nedarām lietas, bez kurām varam iztikt.»
Kāpēc vairs neder šalles un lakati?
Kāpēc pavasarī mutes un deguna aizsegšanai derēja arī lakati vai šalles, bet tagad der tikai sejas maskas? Kas ir mainījies pusgada laikā?
Kā skaidro Veselības ministrijā, pašlaik par vīrusa izplatības ierobežošanu ir krietni vairāk informācijas un pētījumu nekā pavasarī. Jaunākajās Pasaules Veselības organizācijas (PVO) rekomendācijās ir teikts, kādam jābūt mutes un deguna aizsegam, lai tas ierobežotu vīrusa izplatību. Proti, mutes un deguna aizsegam pietiekami spēcīgi jāaiztur elpceļu pilieni un vienlaikus jānodrošina brīva elpošana, tam cieši jāpiegulst sejai, jābūt viegli nomaināmam un izgatavotam no tāda materiāla, ko var mazgāt 60 grādu temperatūrā.
Pilnībā šādiem nosacījumiem atbilst medicīniskās sejas maskas, vajadzīgo aizsardzību nodrošina arī pareizi izmantotas un izgatavotas nemedicīniskās maskas – tām jābūt no vismaz trīskārša kokvilnas vai neilona materiāla un ar saitēm fiksēšanai aiz ausīm vai sasiešanai aiz galvas.
Šalles un lakati šiem nosacījumiem neatbilst – tie nepiegulst cieši sejai, tos nevar regulāri nomainīt vai mazgāt pietiekami karstā ūdenī.
Cilvēkiem, kuri medicīnisku iemeslu dēļ (fiziski vai psihiski traucējumi, kas neļauj masku lietot pareizi) nevar lietot sejas maskas, var izmantot sejas vairogu. Un vēlreiz jāatgādina: maskas galvenokārt paredzētas, lai pasargātu apkārtējos cilvēkus – lai maskas lietotāja izelpotie elpceļu pilienu/aerosolu netiek pārnesti uz citiem.
Kā rīkoties kontaktpersonas kontaktpersonām?
Kā rīkoties pārējiem ģimenē, ja kāds no mājiniekiem ir kontaktpersona, kas bijusi saskarē ar Covid-19 inficēto? Vai arī viņi, kļuvuši par kontaktpersonas kontaktpersonām, var saņemt apmaksātu slimības jeb darba nespējas lapu? Un ko darīt, ja rodas aizdomas, ka kontaktpersona tomēr ir saķērusi infekciju?
Atbild Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļas speciāliste ANNA STRAPCĀNE:
«Ja kāds no ģimenes ir tikai kontaktpersona, tad mājinieki turpina ierastās ikdienas gaitas. Protams, savs veselības stāvoklis jāuzmana īpaši, jo kontaktpersonai slimība var noritēt bez simptomiem, bet citus viņš var aplipināt.
Īpaši piesardzīgiem jābūt tiem kontaktpersonas mājiniekiem, kuru darbs ir saistīts ar citiem cilvēkiem (mediķi, sociālo aprūpes centru darbinieki u. c.). Tad vajadzētu sazināties ar savu darba devēju, lai vienotos par risinājumu. Iespējams, tas varētu būt attālināts darbs vai pašizolācija ar neapmaksātu darba nespējas lapu. Ja uz darbu tomēr jādodas, tad jāievēro sevišķa piesardzība, jānēsā sejas maska, un, tiklīdz parādās kaut mazākie slimības simptomi, kaut vai tikai iesnas, jādodas slimot uz mājām.
Ja kontaktpersonai parādās slimības simptomi, tiek veikts Covid-19 tests un tas ir pozitīvs, tad gan pārējie mājinieki uzreiz paši kļūst par kontaktpersonām. Viņiem jāievēro 10 vai 14 dienu karantīna un ir iespēja saņemt darba nespējas lapu.
Ja SPKC noteicis bērnu (līdz 14 gadiem) kā kontaktpersonu, viens no vecākiem var saņemt slimības lapu bērna pieskatīšanai – arī tad, ja nav ne pozitīva testa rezultāta, ne simptomu.
Ar Covid-19 inficēto kontaktpersonām (vai viņu vecākiem, ja par kontaktpersonām kļuvuši bērni) parasti sazinās SPKC darbinieki un izstāsta, kā tālāk jārīkojas (sazināties var arī Veselības inspekcija un, ja kontaktpersonu daudz, arī citas iestādes, piemēram, skola).
Par tālāko atbildīgs kontaktpersonas ģimenes ārsts, kuram SPKC uzreiz nosūta informāciju un ar kuru jāsazinās, ja parādās kādi simptomi. Ja ģimenes ārsts ar novēlošanos saņēmis SPKC sūtīto informāciju par to, ka viņa pacients kļuvis par kontaktpersonu, ārsts var atvērt slimības lapu ar atpakaļejošu datumu līdz piecām dienām. Arī tad, ja Covid-19 testa atbilde kavējas, ārstiem dota atļauja slimības lapu izsniegt ar atpakaļejošu datumu – no brīža, kad nodots tests, nevis no brīža, kad saņemta tā atbilde.
Mājas karantīna inficēto kontaktpersonām ilgst 14 dienas vai 10 dienas, ja desmitajā dienā nodots Covid-19 tests un tas ir negatīvs.»
Vairāk par karantīnas noteikumiem: https://www.spkc.gov.lv/lv/majas-karantina-kontaktpersonām.
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
