Pirms vairākiem mēnešiem aktrise Kristīne Belicka, kas tobrīd strādāja lielveikalā, PDz pačukstēja – drīzumā viņas dzīvē gaidāmas lielas pārmaiņas. Esot nolēmusi mainīt darbu un darīt to, par ko sapņojusi jau sen. Taču izvēlēto jomu vēl gribēja paturēt noslēpumā. Tagad viņa ir gatava pastāstīt par savu jauno nodarbošanos. Belicka sākusi strādāt nekustamo īpašumu jomā.
«Tāda doma man radās pirms daudziem gadiem. Reiz pat biju aizgājusi uz darba interviju, taču pēdējā brīdī nobijos un toreiz strādāt šajā jomā nesāku. Šis darbs nav tik vienkāršs, kā varētu šķist. Nepietiek ar to, ka tu smuki saģērbies un dodies klientam parādīt viņam interesējošu īpašumu. Jābūt arī krietni daudz zināšanām.
Šogad atkal aizdomājos par to, ko gribētu darīt ilgtermiņā. Kas mani pašu interesētu, kas patiešām patiktu. Atkal nonācu pie nekustamajiem īpašumiem, un šajā jomā strādāju jau piecus mēnešus,» priecājas Kristīne.
«Lielveikalā par kasieri nostrādāju tikai vienu mēnesi, un man arī nebija plāna tur strādāt ilgstoši. Aizgāju prom neilgi pirms tam, kad pārdevējiem uzlika par obligātu pienākumu nēsāt maskas. Līdz tam mani no cilvēkiem atdalīja tikai caurspīdīga siena, un ar to bija gana. Man vienkārši šausmīgi patīk elpot. Piedodiet, bet nespēju padsmit stundu dienā nosēdēt maskā,» atklāta ir Kristīne. Turklāt arī vakcinēties viņa nav bijusi gatava.
«Ja es vēl joprojām strādātu apkalpošanas jomā un man pieprasītu obligāti vakcinēties, droši vien tāpat ietu prom,» spriež Kristīne.
«Es ikdienā nelietoju nekādus medikamentus, manā mājas aptieciņā ir tukšums. Neesmu pret tradicionālo medicīnu, taču man ir hiperjūtīgs organisms. Varētu pat piedalīties kaut kādos pētījumos saistībā ar šo visu. Nekad nelasu medikamentu instrukcijas, lai neietekmētos no informācijas par zāļu blaknēm.
Jo parasti ir tā: ja zālēm ir kāda blakne, kas izpaužas vienam no miljona, tas viens būšu es.
Ja saaukstējos, dzeru zāļu tējas ar medu. Galva man nesāp, un pie zobārsta atsakos no anestēzijas,» klāsta viņa.
«Uzskatu, ka nevienu neapdraudu. Sevi apdraud drīzāk tie vakcinētie, kas tagad ar pārgalvību un bravūru visur kaut kur iet, tusējas. Mani mulsina, ka daudzi cilvēki ir gatavi vakcinēties tikai tāpēc, lai varētu aiziet klātienē paskatīties kaut kādu tingeltangeli. Nav arī tā, ka es raudātu par to, ka netieku kafejnīcās un restorānos. Ja sagribēsies pasēdēt iekštelpās, aizbraukšu uz Igauniju,» saka Belicka.
Arī iespēja laimēt naudu vakcinētajā personām paredzētajā loterijā viņu nevilinot.
«Man šajā sakarā ir kāds joks – Intaram bija azartspēļu atkarība, tādēļ viņš vienā nedēļā aizgāja nopotēties veselas 50 reizes. Un ja nu izdodas laimēt naudu?» pasmaida viņa. «Es tagad lielākoties strādāju attālināti. Birojā ar kolēģiem tiekamies tikai reizi nedēļā. Piedāvāju privātpersonām dažādus nekustamos īpašumus, un, ja kādam ir interese pirkt, pārdot vai izīrēt dzīvokli, māju vai zemi, var ar mani sazināties.»