Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Aktrise Gunta Virkava dzimšanas dienu pagājušajā ceturtdienā pavadīja mūzikas un māksla centrā OratoriO, kur rit mēģinājumi režisora Rolanda Atkočūna iestudējumam Kvartets.
«Man ir tik daudz ziedu, ka pat nezinu, kur salikt! Vajadzēs veselu vannu. Jau no rīta saņēmu neskaitāmus zvanus, un mans skolasbiedrs ar kurjeru atsūtīja rožu klēpi gluži kā tādai Allai Pugačovai. Biju mēma, nevarēju pat rokās noturēt,» PDz stāsta aktrise. «Man šķiet, kovida laikā cilvēki kļuvuši sirsnīgāki un atvērtāki. Saņēmu apsveikumus no cilvēkiem, no kuriem pat negaidīju. Bija visdažādākie komplimenti, piemēram, ka esmu krāsaina un žiperīga,» priecājas Gunta.
«Kad devos uz mēģinājumu, visi – Rēzija Kalniņa, Mārtiņš Vilsons, Indra Burkovska, Juris Kalniņš un režisors Rolands Atkočūns – bija ar distanci nostājušies uz trepēm un dziedāja apsveikuma dziesmu. Uzdāvināja ziedus un biezu grāmatu – Nikosa Kazantzaka Kristus pēdējais kārdinājums, kurai ķeršos klāt, kad izrāde būs iestudēta. Tā ir ļoti gudra grāmata, kurai jākoncentrējas,» stāsta jubilāre.
Dienas otrajā pusē OratoriO pagalmā Virkavu ieradās sveikt bijušie Latvijas Nacionālā teātra kolēģi.
«Viņi pagalmā man dziedāja Daudz baltu dieniņu, bet mana meita Elizabete no otrā stāva iejutās operatora lomā.
Egils Melbārdis uzdāvināja rozā rožu pušķi, kuru uzreiz satvēra mana mazmeita Luīze un nelaida vaļā. Viņa teica, ka lido no laimes, jo rozes vecmāmiņai ir no viņas iemīļotākā seriāla UgunsGrēks varoņa Gunāra.
No kolēģiem saņēmu Latvijas Nacionālā teātra lietussargu un novēlējumu – Lai tu vienmēr būtu zem mūsu rampas!» stāsta Gunta un atzīstas – ja būtu kaut mazītiņš piedāvājums teātrī, viņa labprāt tam atsauktos. «Tas bija tāds zīmīgs dāvinājums, jo man vienmēr bija draudzīgas attiecības ar kolēģiem. Manī nekad nav bijusi skaudība. Katrs teātra stūrītis man ir mīļš,» teic Virkava.
