Seši mēģinājumi atlaist no teātra
Pirmdien Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšā stājas aktieris Kaspars Zāle un Dailes teātris. «Kopumā ierosinātas trīs tiesvedības – divās no tām tiesā ir vērsies Kaspars pret Dailes teātri, vienā – Dailes teātris pret viņu,» PDz atklāj aktiera advokāts Kalvis Krūmiņš.
Viņš uzņēmies risināt Zāles jau gandrīz gadu ilgās nesaskaņās ar viņa darbavietu – Dailes teātri.
«No Dailes teātra bijuši seši mēģinājumi pārtraukt darba tiesiskās attiecības ar Kasparu. Kad pirmie trīs neizdevās, tika meklēti jauni iegansti, kamēr tas likumsakarīgi nonāca līdz tiesai,» teic viņš.
Aktieris tiesā vērsies pret teātri ar prasībām par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, darba līguma punkta atzīšanu par spēkā neesošu, darba līguma atzīšanu par noslēgtu uz nenoteiktu laiku, kā arī vēlas saņemt no teātra atlīdzību par darba piespiedu kavējumu un piedzīt morālo kaitējumu.
«Prasība par morālo kaitējumu saistīta ar likumā noteiktā aizlieguma radīt darbiniekam nelabvēlīgas sekas pārkāpšanu. Tāpat arī par nevienlīdzīgu attieksmi darba uzdevumu došanā, mēģinājumu grafika un veida noteikšanā, liedzot režisora un cita personāla atbalstu, kā arī blakus darba saskaņošanā,» skaidro aktiera advokāts.
Kolēģi pierunājuši aiziet
«Neesmu naudīgs vīrs, man arī nav bagāti vecāki, tādēļ samaksāt par advokāta pakalpojumiem vienkārši nespētu,» PDz saka Kaspars un neslēpj, ka advokāts piekritis viņu aizstāvēt bez maksas. «Kasparu pazīstu personīgi, augstu vērtēju un cienu. Zinu, ko viņam nozīmē aktiermeistarība un teātris. Manuprāt, pret Kasparu vērstā netaisnība bija tik kliedzoša, ka nespēju vienaldzīgi uz to noskatīties,» pauž Kalvis.
«Pagājušā gada aprīlī Kasparam tika piedāvāts pārtraukt darba tiesiskās attiecības uz vienošanās pamata. Kad viņš man piezvanīja un lūdza palīdzēt izskatīt šo vienošanos, konstatēju – tiek piedāvāts mazāks atlaišanas pabalsts, nekā pēc likuma pienāktos, ja darba līgums tiktu uzteikts sakarā ar darbinieku skaita samazināšanu.
Lai pierunātu parakstīt vienošanos, Kasparam zvanīja citi kolēģi – aktieri, kas spēlēja lomu, ka atbalsta Kasparu un vēlas viņam palīdzēt.
Kuri? Lai tas paliek uz šo cilvēku sirdsapziņas. Nav jau arī viņi tik lieli aktiermeistarības talanti, lai šādu izrādi spīdoši nospēlētu. Tas nepamanīts nepalika,» atceroties šīs lietas sākumu, teic Krūmiņš.
«Nākamais atlaišanas mēģinājums bija 2020. gada jūnijā, kad tika atsūtīts it kā darba līguma uzteikums, it kā vienošanās par darba attiecību izbeigšanu. Uzskatu, ka tā uz Kasparu centās izdarīt spiedienu – radīt iespaidu, ka viņš vai nu paraksta vienošanos, vai tiek atlaists, taču realitātē nekāda rīcība no Dailes teātra nesekoja. Augustā gan sekoja reāls uzteikums – atsūtīts pa pastu ierakstītā vēstulē. Ar pārsūdzību nesteidzāmies, un drīz vien no teātra vadības tika saņemts dokuments, kurā bija norādīts, ka uzteikuma termiņš tiek pagarināts.
Tuvojoties pārsūdzības termiņa beigām, tika saņemts Jura Žagara parakstīts rīkojums par uzteikuma atsaukšanu. Diemžēl ar šo viss nebeidzās. Lai atlaistu darbinieku, vajag būt pārkāpumiem. Ko darīt, ja pārkāpumu nav? Radīt apstākļus, lai tādus konstatētu,» uzskata Kalvis.
Monoizrāde, kas netika parādīta
Pagājušā gada rudens sācies cerīgi. 29. septembrī Zāle pirmo reizi kopš marta izsaukts uz teātri, lai sāktu mēģinājumus pie monoizrādes. «Par visu šo laiku – vairāk nekā pusgadu – Kaspars saņēma algu pilnā apmērā un bija gatavs strādāt, uzņemties jebkādus pienākumus, kā to darīja citi aktieri, piemēram, veikt inventarizāciju. Tomēr līdz tam viņš ne reizi uz teātri netika izsaukts,» atceras advokāts.
«Taču arī stāsts par monoizrādi ir ko vērts. Kaspars tika faktiski ieslodzīts mēģinājumu telpā viens, bez režisora, ar minimāliem pārtraukumiem, sešas dienas nedēļā ar vienīgo brīvdienu pirmdienā. Kasparam sākumā bija naivas cerības, ka viņam tiešām tiks dota iespēja sevi pierādīt ar monoizrādi, bet drīz vien tās pagaisa.
Bija skaidrs, ka šie mēģinājumi ir tikai tāpēc, lai salauztu viņu.
Kasparam no visiem teātra aktieriem bija visvairāk mēģinājumu izrādei, kura nemaz nebija iekļauta repertuārā, kuru nebija plānots uzvest. Pat Dailes teātra lielizrādēm Smiļģis un Zemdegas bija mazāk mēģinājumu,» pauž Kalvis.
Neļāva filmēties seriālā
«Kasparam netika atļauta nekāda blakus nodarbošanās, piemēram, filmēties seriālā Emīlija. Latvijas preses karaliene. Situācija bija absurda, jo viņš bija gatavs to darīt bezalgas atvaļinājumā. Vēl dīvaināku to dara vien tas, ka viņam tika noteikta dīkstāve. Turpināja maksāt algu, bet neļāva veikt citu darbu pat tad, ja alga par šīm dienām nebūtu jāmaksā,» klāsta advokāts. «Tajā pašā laikā šajā projektā filmējās citi Dailes teātra aktieri – Artūrs Skrastiņš, Lauris Dzelzītis, Dainis Gaidelis, Juris Bartkevičs –, un viņiem acīmredzot šāda atļauja bija dota,» neizpratnē ir Krūmiņš.
«Viss noslēdzās ar to, ka darba līgums kārtējo reizi tika uzteikts, neprasot un nesaņemot arodbiedrības piekrišanu,» turpmākos notikumus klāsta advokāts.
«Pērn 24. novembrī ap astoņiem deviņiem vakarā Kasparam piezvanīja un lūdza ierasties Dailes teātrī.
Viņam atkal tika izsniegts darba līguma uzteikums. Ņemot vērā, ka darba devējs nebija pieprasījis un saņēmis arodbiedrības piekrišanu darba līguma uzteikšanai un tas bija nepamatots pēc būtības, mēs to pārsūdzējām.»
Zāle un viņa advokāts ir apņēmušies iet līdz galam un pierādīt savu taisnību tiesā. «Ir jācīnās, pat ja tas tev nav izdevīgi, rada papildu problēmas un nenes materiālu labumu. Ja saskaries ar netaisnību un redzi, kā pret kādu izturas netaisnīgi, bet izvēlies to neredzēt, jo tev ir izdevīgāk, kā tu pēc tam vari skatīties spogulī un cienīt to, kurš raugās tev pretī?» spriež Kalvis Krūmiņš.