Nelaime notika 2019. gada 15. maija rītā, kad pēc mājas dzemdībām no smagām krampju lēkmēm Jelgavā izdzisa 21 gadu vecās Līvas Jēgermanes dzīvība. Bērns bija nosmacis dzemdību laikā jau iepriekšējā dienā. Toreiz sabiedrību šokēja ne vien traģiskais notikums mājdzemdībās, bet arī iemesls, kādēļ netika sniegta medicīniskā palīdzība. Jo privātmāja, kurā risinājās šie traģiskie notikumi, taču bija tikai nepilnu četru kilometru attālumā no pilsētas slimnīcas…
Atklājās, ka ģimene nāk no Pirmās evaņģēliskās Jēzus draudzes, kurā ārstu apmeklējums esot pretrunā ar ticībai.
Tāpēc šajā gadījumā ārsts tika izsaukts jau pēc sievietes nāves.
Tas, kas notika dzemdību laikā, tiesas zālē izklausījās pēc visļaunākās šausmu filmas scenārija. Nevienam no trim klātesošajiem, kas ļāva sievietei un bērnam nomirt, nebija nekādu medicīnisku zināšanu. Kad sievietei sākās sāpju izraisīta krampju lēkme, tēvs turējis viņas rokas, bet vīrs bāzis mutē karoti. Kāpēc neviens neaizsauca mediķus?
Kā vēlāk tiesā atzina mirušās sievietes vīra māsa, draudzes garīgais līderis apgalvojis, ka vēršanās pie ārsta ir vājas ticības pazīme.
Paļauties varēja tikai uz tautas medicīnu un lūgšanām.
Šā gada 11. februārī Zemgales rajona tiesa trim šajā noziegumā apsūdzētajiem piesprieda cietumsodu — mirušās sievietes vīram un bērna tēvam Renāram Jēgermanam, viņas tēvam un draudzes augstai amatpersonai Valdim Simsonam un draudzes garīgā līdera, Svētes maizes īpašnieka Jāņa Dāvida sievai Solvitai Dāvidai.
Tagad žurnāls Ir atgādina, ka paralēli šai tiesvedībai bijusi arī prasība izbeigt minētās draudzes darbību. Valsts drošības dienests bija padziļināti to izvērtējis un konstatēja nopietnus likumu pārkāpumus. Draudze bija reģistrēta 1996. gadā, un līdz šai traģēdijai tai izdevās saglabāt pastāvīgu statusu.
2023. gada janvārī Vidzemes apgabaltiesa nolēma izbeigt reliģiskās organizācijas darbību, un aprīlī tas oficiāli arī notika.
Tobrīd draudzē bija aptuveni 95 cilvēki.
Draudzes līderis, kurš esot aicinājis sevi saukt par «svēto garu», esot uzspiedis pārdot īpašumus, aizliedzis apmeklēt ārstus, strādāt un mācīties.
Draudzes locekļiem bijis liegts skatīties TV, apmeklēt teātri, dejot un lasīt laicīgo literatūru. Sievietes nedrīkst valkāt bikses. Bērni gan drīkst apmeklēt skolu, un, kā tika noskaidrots tiesas procesā, lielākoties viņu sekmes bijušas labas un izcilas. Bijuši tikai daži neattaisnoti kavējumi reizēs, kad skolā notikuši pasākumi vai bērni devušies ekskursijās, jo draudze uzskatīja, ka tās jaunākie locekļi tur tiks negatīv ietekmēti.
Žurnāls Ir vēsta, ka neoficiāli šī draudze aizvien darbojoties. Par to anonīmi pastāstījusi tās bijusī locekle. Jānis Dāvids aizvien esot tās garīgais līderis. Turklāt pēc tam, kad tai tika pievērsta likumsargu uzmanība, draudze kļuvusi vēl izolētāka no pārējās sabiedrības. Saruna ar draudzes bijušo locekli lasāma žurnāla Ir jaunākajā numurā.