Pie ārstiem staigāju divus gadus
Latvijas bodibildinga leģenda, 63 gadus vecais Aivars Visockis diskvalificēts par antidopinga noteikumu pārkāpšanu. Latvijas kausa Rīgas pērle 2017 sacensību laikā 2017. gada 19. novembrī ņemtajās analīzēs Visockim organismā konstatēta S2 grupas viela – cilvēka horiongonadotropīns. Diskvalifikācijas termiņš gan beigsies jau šā gada 18. novembrī.
Visockis sarunā ar PDz saka – viņu par dopinga lietotāju dēvēt neesot iemesla, lai gan pārsūdzēt Antidopinga biroja lēmumu neplāno.
«Liktenīga sakritība, ka tā viss izvērtās, un es ne līdz galam sadarbojos ar dopinga kontrolētājiem. Sākums problēmām bija 2017. gada nogalē, kad analīzēs konstatēja, ka dopingu neesmu lietojis, taču bija piebilde – man par 0,6 procentiem esot paaugstināts augšanas hormonu daudzums. Pagāja mēnesis, un pie manis uz mājām atbrauca dopinga kontrole. Nodevu analīzes, dopinga pēdas neatrada, bet joprojām bija tie 0,6 procenti. Tā bija vēl kādas trīs reizes. Mani nosūtīja pie ārstiem, lai izpēta, kas notiek.
Mediķi pieļāva – tas varētu būt fizioloģiski, jo man tomēr ir pāri 60, bet slodzi savam ķermenim uzkrauju lielu.
Pa ārstiem staigāju kādus divus gadus,» atceras Visockis.
«Covid-19 pirmā viļņa laikā mani atkal uzmeklēja dopinga kontrolētāji un paģērēja noteiktā laika posmā pašam sagādāt mediķu atzinumus. Tas ir maksas pasākums – ik reizi kādi 36 eiro. Tos es būtu atradis, lai arī uzskatu, ka pēc vairāku gadu ilgiem medicīniskiem izmeklējumiem, kas no manas kabatas prasījuši vairāk nekā 200 eiro, man vairs nevajadzētu skraidīt un pierādīt, ka tiešām neesmu kamielis.»
Medaļa un kauss vēl nav atņemti
«Galvenā problēma bija tā, ka kovida dēļ visu slēdza, un ārsti piedāvājās pieņemt ne ātrāk kā pēc trim mēnešiem,» atceras Aivars. To uzzinājis, sportists dopinga kontrolētājus informēja, ka nespēs noteiktajā laikā izpildīt viņu prasības. «Tā arī palika, bet pērn pirms gadumijas, kad Latviju sasniedza otrais Covid-19 vilnis, viņi ar mani atkal sazinājās un pieprasīja, lai ejot pie ārstiem. Pat piedāvāja, lai es atzīstoties, ka lietoju dopingu, un tad man uzlikšot tikai divu gadu diskvalifikāciju, kas automātiski dzēsīšoties. Iebildu, jo neko nelikumīgu neesmu darījis,» stāsta Visockis.
«Drīz vien pienāca papīrs – tiekot atzīts, ka neesmu sadarbojies ar dopinga kontrolētājiem un mani diskvalificē uz četriem gadiem. Soda laiku sāka skaitīt no brīža, kad ieguvu trešo vietu Rīgas pērlē 2017. Man jau šķiet, ka tas ir tāds publisks fui, kuru īsti neesmu pelnījis.
Skaidrs, ka mans rezultāts Rīgas pērlē ir anulēts, bet neviens pie manis pēc medaļas un kausa vēl nav nācis.
Es arī nezinu, kas notiks ar rezultātiem, kas uzrādīti gandrīz četru gadu laikā. Es taču startēju augsta līmeņa čempionātos arī pērn, aizpērn un 2018. gadā.»
Uz skatuves jau 39. sezonu
Par notikušo viņš saka: «Noķēruši pensionāru, tagad nu lielās, ka ir varoņi! Jebkura dopinga kontrole, kas tiek sūtīta uz Ķelni taču maksā konkrētu summu. Ja nemaldos, tie ir 600 eiro, kas tiek tērēti no sporta budžeta. Saprastu, ja šāda jezga būtu ap jaunu, perspektīvu čalīti, par kuru vajadzētu tikt skaidrībā, kas ar viņa organismu ir citādi, nekā ierasts. Bet piesieties pensionāram man šķiet mazliet jocīgi.»
Aivars atzīst – šis gadījums, iespējams, liks trenēties vēl uzcītīgāk. «Nezinu, cik ilgi vispār būšu sportā. Kad man to jautā, šķiet, ka jautā, cik ilgi es dzīvošu. Tas, kas tagad notiek, man pat uzsit asini un dod papildu motivāciju. Protams, neesmu vairs tāds kā jaunībā, bet cīnīties varu. Ja rudenī startēšu, būs jau 39. sezona, kad bez pārtraukuma esmu bijis uz skatuves sacensībās,» lepojas Visockis.