Senioru veselības problēmas izraisa ne tikai medicīniski iemesli, bet arī atstumtība, vientulība un sociālā izolētība, kas ir viens no riska faktoriem depresijas un arī demences attīstībai. Sabiedrībai novecojot, pieaug arī demences izplatība. Statistika liecina, ka vecuma grupā no 65 līdz 69 gadiem apmēram divus no katriem simt cilvēkiem skar demence. Līdz ar vecumu demences risks ievērojami pieaug un ir galvenais vecāka gadagājuma cilvēku invaliditātes cēlonis.
Tāpēc Senioru saeima uzskata, ka pēc iespējas ātrāk psihiskās veselības aprūpe jāpadara pieejama katram, kam tā nepieciešama, ievērojot, lai tā atbilstu ikviena vajadzībām un cieņai, uzsver Barba Girgensone.
Daudzu senioru mentālās problēmas varētu mazināt, veidojot programmas, kas par 65 gadiem vecākiem cilvēkiem ļautu iesaistīties ne vien sabiedriskajā, bet arī profesionālajā dzīvē. Jo vairāk cilvēks pēc aiziešanas pensijā ir iesaistīts dažādu nevalstisko organizāciju darbībā, darbojas koros, deju kolektīvos un citos pulciņos un var sevi realizēt profesionālajā sfērā, jo mazāk viņš ir pakļauts sociālās izolētības un vientulības riskam.
Senioru iesaistīšanās brīvprātīgajā darbā, dažādu pakalpojumu sniegšanā vai citur ir ļoti noderīga ne vien viņiem pašiem, bet arī sabiedrībai kopumā. LSKA uzskata, ka arī pašvaldībām vajag aktīvāk veidot dienas centrus, kuros tuvinieku darba laikā var uzturēties un saņemt nepieciešamo aprūpi ar demenci sirgstošie seniori.
Projektu «Ziņas senioriem» finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par «Ziņas senioriem» saturu atbild Žurnāls Santa.