Bijušais ministrs atzīst, ka mājnieki kritizē lēmumu kļūt par velokurjeru pēc tam, kad viņš divus gadus ir strādājis Afganistānas valdībā, atstājot amatu 2018. gadā. «Man nav par ko justies vainīgam,» saka 49 gadus vecais vīrietis, stāvot oranžā formas tērpā blakus savam velosipēdam.
Sākotnēji Sadāts ar savu pieredzi un grādiem IT un telekomunikācijās centās atrast darbu saistītā jomā, taču bez vācu valodas zināšanām tas nav bijis iespējams.
Šobrīd viņš katru dienu velta četras studas vācu valodas apgūvei, un vēlāk sāk savu sešu stundu vakara maiņu velokurjera darbā. «Valoda ir vissvarīgākais,» saka bijušais minstrs.
«Pirmās dienas bija aizraujošas, bet grūtas,» viņš stāsta par izaicinājumu mācīties braukt ar riteni pilsētas satiksmē.
“Es ceru, ka arī citi politiķi darīs to pašu – strādās kopā ar sabiedrību, nevis slēpsies," saka kādreizējais ministrs. «Jo vairāk jūs dodaties ārā un jo vairāk redzat cilvēkus, jo vairāk jūs mācāties.»
Sadātam ir arī Lielbritānijas pilsonība, un tur viņš pavadījis lielu daļu savas dzīves, taču par dzīvesvietu un patvērumu izvēlējies Vāciju, izmantojot teju pēdējo iespēju pirms Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības. Vācijā Sadāts saskata labākas nākotnes izredzes, jo šī valsts ir vadošā telekomunikāciju un IT sektorā, kas ir arī bijušā ministra specialitāte.
Viņa stāsts ir ieguvis īpašu ievērību, kad pēc talibu pārņemšanas Afganistānā sākušies nemieri. Sadāta ģimene un draugi arī vēlas aizbraukt, cerot pievienoties tūkstošiem citu cilvēku evakuācijas lidojumos vai mēģināt atrast citus veidus, kā atstāt valsti.
Līdz ar ASV karavīru izvešanu, kopš gada sākuma Vācijā par 130% ir pieaudzis afgāņu patvēruma meklētāju skaits, liecina Federālā migrācijas un bēgļu biroja dati.