Pagājušajā nedēļā apritēja trīs mēneši, kopš 10. jūnijā Sociāldemokrātiskās partijas Saskaņa viens no redzamākajiem politiķiem, bijušais iekšlietu ministrs Jānis Ādamsons piedzīvoja kratīšanas mājās un darbavietā un tām sekojošu apcietināšanu.
Valsts drošības dienestam attiecībā uz Ādamsonu ir aizdomas par vairāk nekā 40 epizodēm, kad deputāts varētu būt nodevis kādu informāciju Krievijai. Ādamsons esot sūtījis gan publiski pieejamus dokumentus, arī likumu grozījumus, informāciju par armijas iepirkumiem un budžetu, gan sniedzis ziņas pēc valsts austrumu robežas apmeklēšanas, informējis par Baltijas asamblejas nostāju pret Nord Stream 2.
Iespējams, šo ziņu nodošanai viņš izmantojis savu parlamenta datoru. Par šādu noziegumu var piemērot brīvības atņemšanu līdz desmit gadiem.
Gan Ādamsons, gan Valsts drošības dienests līdz pagājušajai nedēļai par šo lietu klusēja. Nu Saeimu sasniedzis deputāta iesniegums, ka viņš izstājas no partijas un frakcijas. Tajā Ādamsons uzsver, ka vienmēr savas domas izteicis skarbi un tieši.
«Pieņemu, ka tāpēc esmu neērts pašreizējai varai. Tā nebauda tautas uzticību, bet savu kļūdu piesegšanai meklē ārējos ienaidniekus. Par vienu no tādiem tagad esmu padarīts es,» uzsver deputāts.
Viņš apgalvo, ka nav savai tautai darījis neko sliktu, nav neko pārkāpis, un darīs visu, lai to pierādītu tiesā. Viņš arī pateicas partijas biedriem un izstāšanos no Saskaņas pamato ar vārdiem: «Labi apzinos, ka pastāv risks man inkriminētās apsūdzības izmantot kā ieganstu, lai vērstos arī pret manis pārstāvēto partiju un tās frakciju Saeimā. Nevēlos dot pastāvošajai varai tādu iespēju.»