Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
LTAB vadītājs informēja, ka OCTA informācijas sistēma ir uzbūvēta atbilstoši normatīvajam regulējumam un datu apmaiņa notiek saskaņā ar Ministru Kabineta noteikumiem. «Nav nekāda pamata uzskatīt, ka OCTA informācijas sistēmā dati tiek apstrādāti neatbilstošā apmērā vai neatbilstošiem mērķiem. Tomēr, ja KP saskata nepieciešamību samazināt apstrādājamo datu apjomu, tad, pēc rūpīgas to izvērtēšanas, un veicot atbilstošus grozījumus normatīvajos aktos, LTAB veiks izmaiņas sistēmā,» sacīja Abāšins.
Viņš arī norādīja, ka nedz LTAB, nedz Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA) neuztur un neapkalpo OCTA cenu kalkulatorus. Tomēr LTAB respektē KP viedokli, ka papildus prasības ieviešana OCTA kalkulatoros par informācijas pieprasītāja identifikāciju, iespējams, ļautu samazināt risku tirgus dalībniekiem iegūt un analizēt liela apjoma datus konkurences situācijas monitorēšanai. Abāšins atzīmēja, ka LTAB jau bijušas diskusijas ar Datu valsts inspekciju (DVI) par lietotāju identifikācijas jautājumiem un DVI atkārtoti norādījusi, ka datu pieprasītāja identifikācija var neatbilst Vispārējai datu regulai, ja tā rada pārmērīgu personas datu apstrādi bez pamatota un likumīga mērķa.
Runājot par KP izteiktajiem pārmetumiem par informācijas pieejamību, caurskatāmību un cenu izmaiņu signalizēšanu, Abāšins sacīja, ka, balstoties uz KP ieteikumiem, LTAB jau samazinājis mājas lapā publicētās statistiskās informācijas apjomu, un nepieciešamības gadījumā turpinās veikt izmaiņas, respektējot uzraugošo institūciju ieteikumus par šādas informācijas sniegšanas biežumu.
«Vienlaikus vēlamies norādīt, ka OCTA tirgus caurspīdības mazināšana var radīt negatīvas sekas, proti – patērētājiem var rasties pamatots viedoklis, ka OCTA cenu veidošana ir necaurspīdīga un nepārskatāma.»
«Turklāt jāatzīmē, ka apdrošināšanas tirgū, kas balstīts uz riskiem – attiecīgi augstu apdrošinātāja un klienta uzticības pakāpi, caurspīdības mazināšana tirgū var novest pie reputācijas un maksātspējas draudiem,» sacīja Abāšins.
Komentējot KP pārmetumu par vienotu LTAB un LAA vadību un tādējādi pastāvošu interešu konfliktu, Abāšins norādīja, ka gan viena, gan otra institūcija pārstāv visas nozares un to dalībnieku intereses, tajā skaitā gan patērētājus, gan apdrošinātājus.
«Tādēļ nav saprotams KP arguments par interešu konfliktu. Turklāt pēdējos gados mazajās Eiropas valstīs ir vērojama tieši pretēja tendence – apdrošināšanas jomu pārstāvošās organizācijas tiek apvienotas. Jāatzīmē, ka pirms trīs gadiem, kad tika pieņemts lēmums par abu institūciju apvienošanu zem viena jumta un vadības apvienošanu, tas tika darīts, arī lai samazinātu administratīvos izdevumus. Tieši tehniskie izdevumi (t.sk. LTAB un LAA uzturēšana) ir pozīcija, kurā apdrošinātāji redz iespējas izmaksu samazināšanai, tādēļ šobrīd nākt klajā ar ideju par abu organizāciju nodalīšanu ir pretēja vēlmei optimizēt apdrošinātāju darbības izmaksas,» skaidroja Abāšins.
Komentējot KP ierosinājumu par maksimālās OCTA cenas/prēmijas noteikšanu, Abāšins atgādināja, ka OCTA tirgū 90.gados jau valstiski tika regulēta cena. Šāds regulējums tika atcelts, jo Latvija iestājās ES un viens no priekšnoteikumiem bija brīvas konkurences nodrošināšana.
«KP piedāvātās maksimālās cenas noteikšana būtu pretēja ES regulējumam un tiesu praksei, kas aizliedz jebkādas sistēmas, kas paredz likmju apstiprināšanu un ir pretrunā likmju noteikšanas brīvības principam, kas noteikts «Solvency II» regulējumā.»
«Turklāt nosakot maksimālo OCTA cenu, autovadītāji ar augstāku riska pakāpi tiks subsidēti no apzinīgāko autovadītāju puses, kas nozīmētu, ka atbildīgākiem autovadītājiem būtu jāmaksā vairāk, bet neapzinīgākie iegūtu iespēju maksāt mazāk," norādīja Abāšins.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka KP ieskatā OCTA apdrošināšanas tirgu apjomīgā regulācija, kā arī pārmērīgā finanšu un darbības rādītāju publiskošana ir padarījusi pārlieku caurredzamu, kas apdrošināšanas sabiedrībām ļauj viegli sekot līdzi konkurentu darbībai, pielāgoties tai un veikt ekonomiski nepamatotas atkāpes no individuālās cenu politikas.
Tā kā OCTA ir obligāts priekšnoteikums dalībai satiksmē, KP rosina atbildīgās institūcijas īstenot nozīmīgas korekcijas sistēmā.
KP pētīja, kādi apstākļi veicinājuši OCTA cenu kāpumu 2017.gadā un vai starp tirgus dalībniekiem nav notikušas aizliegtas saskaņotas darbības. Izpēte liecina, ka OCTA prēmijas vidējā pieauguma amplitūda un apmērs katrai apdrošināšanas sabiedrībai ir atšķirīgs, tomēr ne visām sabiedrībām tas bijis pamatots ar ekonomisko situāciju un individuālajiem OCTA finanšu rādītājiem.
Kā neraksturīgu iezīmi konkurences apstākļos esošiem tirgiem KP konstatēja, ka konkurentiem OCTA tirgū ir brīvi pieejama būtiska individuālā komercinformācija, kas tieši apdrošināšanas sabiedrībām, nevis patērētājiem, sniedz ieguvumus un skaidrojumus par OCTA tirgus tendencēm. «Tas OCTA sistēmu padara pārlieku caurskatāmu un ļauj apdrošināšanas sabiedrībām monitorēt tirgu un attiecīgi pielāgoties konkurentu rīcībai,» skaidroja KP vadītāja Skaidrīte Ābrama.
Kā būtiskākos konkurences tiesību pārkāpumus Ābrama minēja to, ka OCTA informācijas sistēma ļauj izsekot konkurentu piedāvātajām cenām, arī OCTA cenu kalkulatori atklāj konkurentu piedāvājumus, tirgus dalībniekiem ir viegli pieejama informācija par konkurentu finanšu rādītājiem un pozīciju tirgū. Arī tirgus dalībnieku publiski komentāri par cenu izmaiņām kalpo kā signāls konkurentiem.
Ābrama norādīja, ka apdrošināšanas sabiedrības OCTA tirgū, tostarp izskatot prēmiju piedāvājumus un gatavojot finanšu atskaites, izmanto OCTA informācijas sistēmu, kurā iekļauti dažādu organizāciju un apdrošināšanas sabiedrību dati par jebkuru transportlīdzekli un tā īpašnieku, kas nepieciešami OCTA cenas noteikšanai un atlīdzības izmaksai, ja noticis ceļu satiksmes negadījums.
KP konstatēja, ka apdrošināšanas sabiedrībām nav tiešas piekļuves konkurentu datiem, tomēr tās ļoti detalizētā līmenī var sekot līdzi situācijai tirgū, lai atbilstoši pielāgotu savu rīcību, kas nebūtu iespējams tirgū, kurš darbojas brīvas konkurences apstākļos, norādīja Ābrama.
