Aģentūra norāda, ka piesardzīga fiskālā politika turpinās atbalstīt jau tā mēreno Latvijas parādsaistību kritumu, neskatoties uz nedaudz vājākām vidēja termiņa ekonomikas izaugsmes prognozēm. S&P prognozē, ka Latvijas parādsaistību apmērs līdz 2023.gadam samazināsies līdz aptuveni 27% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Ļoti labvēlīgi makroekonomiskie apstākļi un spēcīga ekonomikas izaugsme vairāku gadu garumā, kā arī Latvijas politiskie pūliņi izdevumu kontrolei atbalstījuši fiskālo konsolidāciju, skaidro aģentūra. Zemais parādsaistību līmenis varētu sniegt Latvijas nelielajai un atvērtajai ekonomikai fiskālās politikas pielāgošanas iespējas ārēju satricinājumu gadījumā.
S&P vēsta, ka varētu paaugstināt Latvijas kredītreitingu atkārtoti, ja Latvijas ekonomikas veiktspēja un finansiālais stāvoklis pārsniegtu aģentūras prognozes.
Taču, ņemot vērā Latvijas svarīgāko tirdzniecības partnervalstu trauslās ekonomikas perspektīvas, aģentūra šādu scenāriju nākamo divu gadu laikā uzskata par maz ticamu.
Tāpat aģentūra norāda, ka Latvijas kredītreitings varētu tikt samazināts, ja, pretēji tās prognozēm, pieaugtu valsts parādsaistības attiecībā pret IKP, kas liecinātu par pašreizējā spēcīgā fiskālā stāvokļa pasliktināšanos. Tas varētu notikt, piemēram, ja ārējā pieprasījuma samazināšanās krietni izteiktāk negatīvi ietekmētu valsts izaugsmi un finansiālo stāvokli.
Vienlaikus S&P prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 2,7%.
Iepriekšējais kredītreitingu aģentūras S&P Global Ratings paziņojums tika publicēts 2019. gada septembrī, kad aģentūra saglabāja kredītreitingu A līmenī ar stabilu nākotnes perspektīvu.