Rīga +2°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Valsts kontrolē norādīja, ka Rail Baltica projekts ir vērienīgākais infrastruktūras projekts Baltijas valstu neatkarības vēsturē – 870 kilometru garā dzelzceļa līnija no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, pēc šī brīža aplēsēm, izmaksās 5,79 miljardus eiro.
«Līdz šim projekta īstenotājiem nav izdevies nodrošināt, ka aktivitātes, kas noteiktas Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta finansēšanas līgumos, tiek īstenotas atbilstoši apstiprinātajam laika grafikam un sākotnēji aplēstajam budžetam. Rail Baltica projekta aktivitāšu īstenošana par pusotru gadu atpaliek no sākotnēji finansēšanas līgumos noteiktā laika grafika,» pauda Valsts kontrolē.
Tajā atzīmēja, ka 2019.gada jūnijā Baltijas valstu kopuzņēmums RB Rail, kas izveidots projekta īstenošanai, aplēsa, ka Rail Baltica realizācija varētu ieilgt līdz 2030.gada martam, ja iestāsies riski un nebūs pieejams nepieciešamais finansējums. Tomēr 2017.gadā izmaksu un ieguvumu analīzē aplēstais budžets un apstiprinātais projekta īstenošanas termiņš – 2026.gads – netika mainīti.
Citi lasa
Projekta finansēšanai līdz šim noslēgti četri finansēšanas līgumi, no kuriem viens ir saistošs tikai Lietuvai. Atbilstoši aplēsēm pirmā parakstītā finansēšanas līguma budžets tiks pārsniegts par 59,3 miljoniem eiro, savukārt otrajā finansēšanas līgumā līdzekļu izlietojums būs par 0,231 miljonu eiro mazāks, nekā finansēšanas līgumā noteiktais.
Valsts kontrolē arī atzīmēja, ka atbilstoši juridiskajai analīzei projekta īstenošanas struktūra nav pretrunā ar Baltijas valstu normatīviem un pārvaldības sistēmā nav konstatēts būtisks interešu konflikts, taču nav efektīva mehānisma, kā risināt strupceļa situācijas, kad ministrijas, kas ir Rail Baltica projekta labuma guvējas, nevar vienoties par kopīgu risinājumu. Baltijas valstīm ir bijuši atšķirīgi redzējumi par projektu pārvaldību, piemēram, pieņemot lēmumu par vislabāko risinājumu RB Rail finansēšanai vai par infrastruktūras pārvaldības modeli, tādējādi zaudējot laiku.
«Augstākās revīzijas iestādes arī konstatēja, ka, lai gan visas trīs Baltijas valstis vidēja termiņa budžeta plānošanā ir iekļāvušas Rail Baltica projektam nepieciešamos līdzekļus, neviena no tām nav sagatavojusi projekta finansēšanas ilgtermiņa plānu līdz projekta īstenošanas noslēgumam. »
«Valstīm arī nav oficiāli apstiprinātu plānu projekta pašfinansējuma nodrošināšanai gadījumā, ja projekta īstenošanas izmaksas būs lielākas, nekā plānots, un/vai Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējums būs mazāks, nekā plānots,» informēja Valsts kontrolē.
Revīzijā konstatēts, ka RB Rail ir izstrādātas un tiek pilnveidotas iepirkumu un līgumu vadības procedūras, kā arī RB Rail ir ieviesta kvalitātes kontroles sistēma, un pašlaik tiek izstrādāta riska vadības sistēma.
Augstākās revīzijas iestādes sniegušas ieteikumus RB Rail, tās akcionāriem un Rail Baltica projekta labuma guvējiem – visu trīs valstu satiksmes ministrijām.
«Mēs aicinām vienoties par skaidriem lēmumu pieņemšanas noteikumiem Rail Baltica projektā visos projekta īstenošanas līmeņos un skaidriem izmaiņu un risku vadības plāniem, lai mazinātu projekta īstenošanas laika grafika un budžeta pārsniegšanas risku.
Mēs uzskatām arī, ka ir nepieciešams plānot valsts budžeta finansējuma pieejamību projektam ilgtermiņā, ieskaitot gadījumus, kad projekta izmaksas pieaug vai ES finansējums ir mazāks, nekā plānots.
Revidējamās vienības kopumā piekrita sniegtajiem ieteikumiem. Tomēr revidējamo vienību sniegtās atbildes liecināja par atbildīgo ministriju nevēlēšanos plānot projekta finansējumu ilgtermiņā, tas ir, visam projektam kopumā līdz tā īstenošanas noslēgumam,» pauda Valsts kontrolē.
Jau vēstīts, ka 2018.gada 6.septembrī Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valsts kontrolieri vienojās veikt kopīgu revīziju par Rail Baltica projektu. Kopīgās revīzijas mērķis bija novērtēt Rail Baltica projekta iekšējās kontroles sistēmas un publisko iepirkumu vadību.
Apvienotajā revīzijā tika vērtēts, vai Rail Baltica projekta iepirkumu un līgumu vadība ir pietiekami efektīva, lai veicinātu efektīvu un ekonomisku projekta izpildi. Kopīgās revīzijas redzeslokā bija arī valsts budžeta finansējuma izmantošana. Revidējamās vienības bija kopuzņēmums RB Rail, valstu atbildīgās ministrijas un citas ar projekta īstenošanu saistītās institūcijas Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.
Rail Baltica projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā. Paredzēts, ka «Rail Baltica» izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro un ka daļa izmaksu tiks segtas no ES līdzekļiem.
