«Kopš deviņdesmitajiem, kad nopirku savu pirmo automašīnu, man tādas ir bijušas kādas 20 – pēdējās četras bija Volkswagen Passat modelis – B5, B6, B7, B8,» PDz stāsta grupas Pērkons bundzinieks Ikars Ruņģis. Viņam nepilnas nedēļas laikā izdevies pārdot savu Volkswagen Passat B7 un iegādāties vietā citu – Volkswagen Passat B8.
«Patiesībā jauno auto nopirku vispirms un uzreiz arī pārdevu veco. Gandrīz visas mašīnas, kas nonākušas manā īpašumā, izvēlos pēc viena principa – tām jābūt sešus septiņus gadus vecām. Tādām ir gan pieņemama cena, gan normāls nobraukums.
Auto lietoju divarpus, trīs gadus un pie 300 000 kilometru liela nobraukuma meklēju tam jaunu saimnieku. Visas savas mašīnas uzturu ļoti labā kārtībā. Ik dienas rūpējos, lai auto būtu man tīkams – gan vizuāli, gan tehniski. Ja pienācis laiks nomainīt kādu detaļu, to arī laikus izdaru.
Nevienu auto nekad neesmu pārdevis ar domu, lai kādam iesmērētu,» uzsver Ruņģis.
Taujāts, kāpēc beidzamajos gados izvēlas vienas markas auto, Ikars saka: «Man simpatizē limuzīna sajūta, ko šis spēkrats spēj sniegt. Patīk auto lielums un ērtums.»
Mūziķis atzīst, ka pandēmijas laiks iemācījis veiksmīgi izmantot dažādus virtuālos tirgus – tur ne tikai notirgojis auto, bet arī kolēģu mēbeles.
«Sludinājumu portālus šobrīd izkonkurējušas dažādās feisbuka tirgošanās grupas. Savam auto tur pircējus atradu vienas dienas laikā, un pieteicās pat vairāki gribētāji. Nesen izpalīdzēju arī kolēģim, kas man atzinās – ar feisbuku esot uz jūs, taču gribot atbrīvoties no dīvāna. Nācu palīgā, un jau vakarā dīvāns bija notirgots,» lepojas grupas Pērkons bundzinieks.
Viņš dalās novērojumā, ka pandēmijas laiks neesot pazeminājis spēkratu cenas. «Tieši otrādi – tās ir pat cēlušās,» secina Ruņģis.