Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Biedrība nosūtījusi vēstuli Satiksmes ministrijai un Valsts kancelejai saistībā ar nodomu atteikties izpildīt MK sēdes protokollēmuma projektu par autoceļu finansēšanas modeli un Valsts autoceļu sakārtošanas programmu 2014.-2023. gadam un atzīt to par aktualitāti zaudējušu.
Bērziņš norāda, ka «Latvijas ceļu būvētājs» ir iepazinies ar Satiksmes ministrijas 15.maija vēstuli un biedrība ir pārsteigta par ministrijas mēģinājumu atteikties izpildīt Saeimas un MK dotos uzdevumus ceļu un tiltu sakārtošanai. «Izbrīnu rada arī tas, ka Satiksmes ministrija šajā jautājumā ir vienpusēji atteikusies no sociālā dialoga ar nozari, par šo savu «gara bērnu» neinformējot ceļu būves uzņēmumus un «Latvijas ceļu būvētāju», bet slēpjot savu ieceri," teikts vēstulē.
Biedrība vēstulē min, ka 2004.gadā tika likvidēts līdz tam pastāvošais autoceļu finansēšanas modelis, to aizvietoja ar ceļu finansējumu pēc pārpalikuma principa, rezultātā autoceļu stāvoklis strauji pasliktinās. Lai to novērstu, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija iniciēja un MK deva uzdevumu Satiksmes ministrijai izstrādāt ceļu finansēšanas modeli, lai novērstu draudošo katastrofu. Cita starpā tika uzdots izvērtēt esošo ceļu tīklu un tā efektivitāti, kā arī iespējamību piesaistīt valsts budžetā paredzētajam finansējumam iespējamu papildus finansējumu ceļu uzturēšanai, pārbūvei un atjaunošanai.
«Diemžēl ministrijai dotie uzdevumi iesniegt MK informāciju par valstī esošā ceļu tīkla izvērtējumu, tostarp vērtējumu par esošo ceļu tīkla efektivitāti, nav izpildīti. Līdzīgi arī ar nozares finansēšanas modeli.
Kopš uzdevumu saņemšanas ir pagājuši gandrīz trīs gadi, ir tērēti valsts resursi un ierēdņu laiks, taču rezultātu nav. Biedrībai šāda Satiksmes ministrijas rīcība šķiet Latvijas valstij kaitnieciska,» teikts vēstulē.
Tāpat Bērziņš pauž, ka arī Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam un Transporta attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam definētie uzdevumi ceļu jomā nav izpildīti, «valdība tā vietā, lai ar likumprojektu un MK noteikumu palīdzību lemtu par situācijas uzlabošanu, jau 12 gadus nodarbojas ar informatīvo ziņojumu lasīšanu, kuru izskatīšana MK parasti beidzas ar nevienam nesaistošām frāzēm: «pieņemt zināšanai»," raksta biedrības vadītājs.
Bērziņš arī norāda – ņemot vērā, ka Eiropas Savienības (ES) finansējums nozarei ir beidzies, un to, ka nozare 2020.gadā ir aptuveni 40% «konsolidācijas» priekšā, biedrība ir sašutusi par šādu Satiksmes ministrijas atklāsmi, pasludinot saņemtos, bet neizpildītos uzdevumus par aktualitāti zaudējušiem. «Izbrīnu rada arī attieksme pret Saeimas doto uzdevumu – cik «Latvijas ceļu būvētājam» ir zināms, Saeimas uzdevumu var atcelt tikai Saeima, nevis MK," vēstulē pauž «Latvijas ceļu būvētāja» vadītājs.
Bērziņš norāda, ka ar šādu pieeju ministrija faktiski atzīst, ka ceļu tīkla sakārtošanai nav ne naudas, ne gribas, ne vēlmes, ne izpratnes, «tāpēc ministrija lūdz atļauju turpināt izlikties, ka šai jomā nekādu problēmu nav».
Tāpat «Latvijas ceļu būvētājs» kategoriski iebilst pret uzdoto lēmumu vienkāršotu atcelšanu, jo uzskata, ka «uzdevumu noņemšana no valdības kontroles ir «strausa politika», kas ceļu un tiltu problēmas tikai padarīs vēl lielākas un sāpīgākas". Bērziņš norāda, ka atteikšanās no uzdevuma beidzot izveidot ilglaicīgu autoceļu finansēšanas modeli un pilnveidot Valsts autoceļu sakārtošanas programmu ir Satiksmes ministrijas apzināta distancēšanās no valsts politikas veidošanas autoceļu un tiltu problemātikā, stratēģiskas būvniecības nozares pamešana likteņa varā.
Bērziņš biedrības vārdā aicina noraidīt Satiksmes ministrijas sagatavoto priekšlikumus «par aktualitātes zaudēšanu», uzdot tos pabeigt, iesniegt un izskatīt MK.
«Latvijas ceļu būvētājs» ir izveidota, lai pārstāvētu ceļu un tiltu būves uzņēmumu intereses tiem būtiskos jautājumos un sadarbībā ar valsts un pašvaldību institūcijām risinātu nozarei aktuālos jautājumus. Biedrība pārstāv 18 nozarē nozīmīgu ar ceļu un tiltu infrastruktūras būvniecību saistītu uzņēmumu intereses.
