Jau iztēlē dzirdu, kā skan aicinājumi šo laiku pavadīt mierā, klusumā un pārdomās. Nezinu, varbūt kādam tas arī izdodas. Jo realitātē tieši adventes laiks parasti ir visai saspringts un skrejošs, iespējams, visskrejošākais visa gada laikā.
Kā reiz teica Juris Rubenis: mums tik ļoti jāgatavojas miera svētkiem Ziemassvētkiem, ka pazaudējam arī pašas pēdējās miera atliekas…
Bet varbūt nevajag tik ļoti, ļoti gatavoties? Nē, protams, gatavoties vajag, taču – jēdzīgi izsverot, kas ir skriešanas un rūpju vērts un kas nav. Kas nesīs patiesu prieku sev un citiem, bet kas tiek darīts vairāk ieraduma dēļ un tāpēc, ka tā taču pienākas. Tādēļ nav jāatceļ ne dāvanu gādāšana, ne mājas rotāšana, taču būtu labi rūpēs un stresā nepazaudēt prieku… Starp citu, te lieti noderēs speciālizdevums «Svētki», kas tapis, darbojoties kopā IEVAS, SANTAS un PĒRLES redakcijām, – meklē tirdzniecības vietās!
Bet, zini, arī tradicionālo adventes kalendāra ideju var pārvērst par veselu emocionālu pasākumu – to stāstīja kāda sieviete intervijā. Sākoties adventei, viņa katru dienu uzraksta pa Ziemassvētku kartītei. Vienu dienā – ne vairāk un ne mazāk. Tas prasa minūtes desmit, tomēr liek apsēsties, padomāt par šo cilvēku un par to, ko gribas viņam novēlēt. Reizi nedēļā viņa sakrātās kartītes aizsūta pa pastu, bet beidzamās raksta tiem, kam iespējams nodot rokās, jo pasts var nepaspēt nogādāt. Skaisti, vai ne?
Bet mēs ar savu izdevniecības busiņu turpinām apceļot Latviju. Brauciens uz Rēzekni sanāca visai ekstrēms, par to vari izlasīt IEVĀ. Gribu tikai vēlreiz pateikt paldies par mūsu lasītāju dāsnumu – tikām gan pie Kārsavas maizītes ar medu, gan skaistām rozēm, kuras izturēja visu garo sniegputeņa ceļu uz Rīgu, gan arī pie Miera tējas no Ineses aptiekas. Tā mums tiešām tagad noder!