Saskaņā ar tiem AIC, kas izteikts pirktspējas paritātes standartos (PPS), mūsu valstī 2018. gadā bija 69% no ES vidējā līmeņa, apsteidzot vien Bulgārijas (56%), kā arī Ungārijas un Horvātijas (abās – 64%) rādītājus.
Nedaudz lielāks kā Latvijā reālais individuālais patēriņš uz vienu iedzīvotāju pagājušajā gadā bijis Rumānijā (71%), Slovākijā (73%), Igaunijā (74%) un Polijā (76%). Lietuvā AIC uz vienu iedzīvotāju pērn veidoja 89% no ES vidējā līmeņa.
Savukārt vislielākais AIC, kas izteikts PPS, pērn bija Luksemburgā (134%), Vācijā (120%), Austrijā (117%), Dānijā (114%), kā arī Beļģijā, Nīderlandē un Lielbritānijā (visās valstīs 113%).
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju, kas izteikts PPS, 2018. gadā arī veidoja 69% no ES vidējā līmeņa. Mazāks šis rādītājs bijis tikai Bulgārijā (51%), Horvātijā (63%), Rumānijā (65%) un Grieķijā (68%).
Nedaudz lielāks kā Latvijā IKP rādītājs, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, pagājušajā gadā bijis Polijā (70% no vidējā līmeņa blokā), Ungārijā (71%), Slovākijā (73%), Portugālē (77%), Lietuvā (80%) un Igaunijā (82%).
Savukārt visaugstākais šis rādītājs bijis Luksemburgā, kur IKP uz vienu iedzīvotāju pagājušajā gadā bija 261% no vidējā līmeņa blokā, kam seko Īrija (189%), Nīderlande (129%), Dānija (128%), Austrija (127%) un Vācija (122%).
Eurostat norādīja, ka Luksemburgas augstais IKP rādītājs daļēji ir saistīts ar lielo ārvalstu darbinieku skaitu valstī, kas nozīmē, ka šie darbinieki sniedz ieguldījumu valsts IKP, bet netiek uzskatīti par iedzīvotājiem, rēķinot IKP uz vienu valsts iedzīvotāju.
Eirozonas 19 dalībvalstīs IKP uz vienu iedzīvotāju pērn bija 106% no ES vidējā, bet AIC uz vienu iedzīvotāju – 104%.
Datus par pirktspēju izmanto, lai lemtu, kuras ES valstis un reģioni var pretendēt uz kohēzijas fondu līdzekļiem. Lai saņemtu šādu atbalstu, reģiona IKP ir jābūt mazākam par 75% no ES reģionu vidējā līmeņa, kas tiek izteikts kā 100%
Eurostat aprēķina IKP un AIC uz vienu iedzīvotāju, izmantojot mākslīgu naudu PPS, kura izslēdz atšķirīgu valūtu kursu ietekmi.