Rīga -2°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Par galveno izteiksmes līdzekli izstādē izvēlēta politiskā karikatūra – žanrs, kas sevišķu uzplaukumu piedzīvoja tieši demokrātiskajā Latvijā 1920. gados un atkal brīvi atdzima pēc 1990. gada. Šī ir pirmā reize, kad plašāk tiks eksponēta daļa no unikālās LNVM starpkaru karikatūru kolekcijas (krājumā kopā 216 zīmējumu, tostarp Sergeja Civinska, Indriķa Zeberiņa, Kārļa Krauzes, Oto Skulmes, Sigismunda Vidberga u.c. autoru darbi), kā arī mūsdienu Latvijas karikatūras meistaru Gata Šļūkas un Zemgus Zaharāna zīmējumi.
Centrālo vietu izstādē ieņem politiskās karikatūras no starpkaru Latvijas un mūsdienām, ko papildina abu laikmetu partiju aģitācijas plakāti, vēsturiskas fotogrāfijas un infografikas.
Kādam jābūt politiķim? Tautas kalpam, vadonim, saimniekam vai mesijai? Vai valsts drīkst visu? Un, galu galā, vai vēlētājs var arī atcelt savu izvēli? Šie un citi fundamentāli jautājumi bijuši vienlīdz aktuāli gan starpkaru Latvijas parlamentārajā demokrātijā (1920–1934), gan mūsdienās – kopš neatkarības atjaunošanas 1990. gadā. Tomēr abi demokrātijas laikmeti, par spīti daudzām uzkrītošām līdzībām, līdz šim biežāk aplūkoti atrauti viens no otra. Tas arī labi saprotams, jo par 14 gadus ilgušo starpkaru Latvijas demokrātiju (Satversmes sapulci, 1.-4. Saeimu) interesējas pārsvarā vēsturnieki, turpretī ar mūsdienu politiku sastopamies ik uz soļa – ikvakara TV ziņās un pie vēlēšanu urnas.
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) izstāde 10 jautājumi vēlētājam 1920–1990–2020 ļaus ieraudzīt abus Latvijas demokrātijas posmus vienkopus. Balstoties vēsturiskajā materiālā, tā skaidros demokrātijas izpausmju pēctecību un pārmaiņas – piemēram, kāds bija “ideālā politiķa” tēls 20. gadu Latvijā, bet kāds – 90. gados? Kā tolaik un kā tagad izprotam “vēlētāja pienākumu”?
Spilgts vaibsts demokrātijas sejā vienmēr bijis priekšvēlēšanu solījumu teātris, taču kā mainījušās partiju cīņas stratēģijas?
Izstāde aktualizēs arī sarežģīto jautājumu par latviešu pamatnācijas un mazākumtautību tiesībām – kāda bija cittautiešu attieksme pret starpkaru Latvijas valsti, un vai šodien beidzot varam teikt, ka “nācija – tie esam mēs visi”? Katrs no izstādes tematiskajiem stendiem veltīts kādam būtiskam jautājumu lokam.
Izstāde ir daļa no LNVM īstenotās aktivitāšu programmas Demokrātijas (at)dzimšana. 1920–1990–2020, kas šogad norisinās pirmā Latvijas parlamenta – Satversmes sapulces – sasaukšanas simtgadē un atzīmējot 30 gadu jubileju kopš valsts neatkarības atgūšanas 1990. gada 4. maijā.
Izstāde apskatāma bez maksas; gida vadītu ekskursiju mājsaimniecībai vai nelielai grupai iespējams iepriekš pieteikt (tālr. 67221357, e-pasts [email protected]), gida pakalpojuma cena 8 eiro (apmaksa muzeja kasē). Rūpējoties par sabiedrības veselību, muzejs atgādina: lai samazinātu risku inficēties ar Covid-19, izstādes apmeklētājiem savā starpā obligāti jāievēro vismaz 2 metru fiziskā distance.
