9 jautājumi par dzīvesvietas deklarēšanu. Kāpēc tā ir vajadzīga?

Kāpēc cilvēkam vajadzīga deklarētā dzīvesvieta?

Deklarēt savu dzīvesvietu nepieciešams tādēļ, lai cilvēks būtu sasniedzams valstij, pašvaldībai un citām iestādēm un viņam noteiktā adresē varētu piegādāt vēstules, izziņas, kādus vispārējus valstiskus paziņojums. Tāpat deklarētajā adresē cilvēki saņem, piemēram, uzaicinājumus uz valsts apmaksātajiem vēža skrīningiem – ja nebūtu zināma precīza cilvēka dzīvesvietas adrese, viņš palaistu garām vai vispār nesaņemtu uzaicinājumu uz būtiskām veselības pārbaudēm.

Citi lasa

Estere Jansone

Svētki

Putins atceļ Jaungada salūtu un pamatīgi nošokē Krievijas iedzīvotājus

Evija Kalnbērza

Veselība

Maestro Pauls par Peteru: Jānim šobrīd ir ļoti grūti…

Ineta Meimane

Personības

Leldes Ceriņas pirmā intervija pēc šķiršanās: Biju salauzta tik dziļi, ka gribējās kliegt

Kā deklarētā dzīvesvieta atšķiras no faktiskās?

Nereti dokumentos lūdz norādīt deklarēto un faktisko dzīvesvietas adresi. Saziņai ar valsti svarīgākā ir deklarētā adrese, uz kuru sūta dažādus paziņojumus, ierakstītas vēstules, arī tiesu pavēstes, ja ir tāda situācija. Bieži faktiskā un deklarētā dzīvesvietas adrese sakrīt, taču ne vienmēr. Vienkāršs piemērs – students ir deklarēts pie vecākiem Jūrmalā, bet faktiski viņš studē Rīgā, uzturas Rīgā un dzīvo kopmītnēs Rīgā. Tātad ikdienu viņš pavada vienā pilsētā, bet deklarēts ir otrā pilsētā pie vecākiem. Tad saziņai ar valsti viņam tāpat galvenā ir deklarētā dzīvesvietas adrese, kas ir pieejama arī Fizisko personu reģistrā un uz kuru viņš saņem oficiālās ziņas. Var rasties jautājums, tad kāda jēga ir norādīt faktisko adresi? Taču arī tai ir sava nozīme – tā vienkārši ir informācija, ka cilvēks uzturas arī citā adresē. Tāpat var gadīties, ka piemērā minētais students trīs dienas dzīvo kopmītnēs, bet pārējās dienas tāpat pavada pie vecākiem, tāpēc – deklarētā adrese ir svarīgāka.

Kur var pārbaudīt savu deklarēto adresi?

Tā kā deklarēšanas sistēmu ieviesa pirms daudziem gadiem, ir cilvēki, kas pēdējos gados nav mainījuši savu dzīvesvietu un paši īsti neatceras, vai ir deklarēti un kur. Šo informāciju par pārbaudīt portālā latvija.lv, e-pakalpojumā Manā īpašumā deklarētās un papildu adresi norādījušās personas – tur var redzēt gan datus par sevi, gan citiem cilvēkiem, kas deklarēti cilvēka īpašumā.

Kā var deklarēt savu dzīvesvietu? Vai jādodas uz PMLP?

Nē, uz pārvaldi doties nevajag, šobrīd deklarēt dzīvesvietu var divos veidos. Viens ir portālā latvija.lv, izmantojot e-pakalpojumu Dzīvesvietas deklarēšana. Otra iespēja – deklarēt dzīvesvietu tās pašvaldības dzīvesvietas deklarēšanas iestādē, kurā būs jaunā dzīvesvieta. Piemēram, ja cilvēks pārceļas no Rīgas uz Mārupi, viņš var doties uz Mārupes domi un tur veikt deklarēšanos. Tāpat, ja dzīvesvietu vēlas deklarēt Rīgā, to var darīt, kā jau minēts, gan elektroniski, gan klātienē pašvaldības dzīvesvietas deklarēšanas iestādē – Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centros.

Vai, deklarējot dzīvesvietu, ar dokumentiem ir jāpierāda, ka cilvēkam ir tiesības deklarēties konkrētajā adresē?

Iesniedzot dzīvesvietas deklarēšanas veidlapu, tajā ir jānorāda, kāds tiesiskais pamats cilvēkam ir dzīvot norādītajā adresē. Piemēram, īpašums cilvēkam pieder, viņš to īrē, cilvēks ir stājies laulībā ar mājokļa īpašnieku vai ir saņēmis īpašnieka atļauju dzīvot īpašumā. Cits dokuments, izņemot personu apliecinošo dokumentu, nav jāuzrāda. Papildu dokumenti būs jāuzrāda, ja pašvaldības iestādei būs radušās pamatotas šaubas par sniegto ziņu patiesumu un pašvaldībai nepieciešams iesniegt papildu dokumentus.

Kā var mainīt deklarēto dzīvesvietu?

Kad cilvēks maina dzīvesvietu, viņam valstij jādod zināt, kur turpmāk viņš dzīvos. Tātad – ja pārceļas no vienas dzīvesvietas uz citu, deklarētā dzīvesvieta ir jāmaina un jaunā adrese jādeklarē 30 dienu laikā. To var darīt jau iepriekš minētajos divos veidos. Izdeklarēties no vecās dzīvesvietas nav nepieciešams – tad, kad cilvēks deklarēsies jaunajā dzīvesvietā, informācija automātiski mainīsies un sistēmā uzrādīsies jaunā deklarētā adrese. Jāņem vērā, ka nevienam nevar būt divas deklarētās adreses!  

Kas tādā gadījumā ir papildu adrese, ko dzīvesvietas deklarēšanas laikā arī var norādīt?

Jā, var pievienot arī papildu adresi, bet primārā tāpat ir deklarētā adrese. Papildu adresi var norādīt, piemēram, šādā gadījumā: cilvēkam ir dzīvoklis Rīgā, bet vasaras trīs mēnešus vai pat ilgāk viņš pavada Madonā. Tad var pievienot papildu adresi un norādīt arī Madonas dzīvesvietas adresi – šo informāciju var sniegt, lai cilvēks būtu sasniedzams abās vietās.

Vai par dzīvesvietas deklarēšanu jāmaksā valsts nodeva?

Ja dzīvesvietu deklarē, izmantojot e-pakalpojumu, valsts nodeva nav jāmaksā, tas ir bez maksas. Savukārt par dzīvesvietas deklarēšanu pašvaldībā ir jāmaksā valsts nodeva 4,27 eiro apmērā, ja uz personu nav attiecināmi atvieglojumi no valsts nodevas samaksas. Valsts nodevu nemaksā, piemēram, politiski represētie, invalīdi, pensionāri, kuru pensijas apmērs nepārsniedz valstī noteikto minimālo darba algu, cilvēki, kas atzīti par trūcīgiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, cilvēki, kas deklarē dzīvesvietu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā vai patversmē u. c.

Vai var sodīt par to, ja cilvēks dzīvo bez deklarētas dzīvesvietas?

Par dzīvesvietas nedeklarēšanu var piemērot brīdinājumu vai naudas sodu līdz 70 naudas soda vienībām (viena soda vienība ir pieci eiro, tātad naudas sods var būt līdz 350 eiro). Taču ilgstoši dzīvot bez deklarētas dzīvesvietas un bez saziņas ar valsti īsti nav iespējams. Piemēram, ja cilvēks aiziet uz pašvaldību un viņam ir nepieciešams sakārtot bērnam pulciņu ar valsts dotāciju vai pieteikties maznodrošinātā statusam, vai saņemt kādu pabalstu, pašvaldībā uzreiz pamanīs, ka cilvēks nav deklarēts šajā pašvaldībā, un viņš atbalstu saņemt nevarēs. Reti, bet var gadīties, ka uz ielas aptur policija un pārbauda personas datus, un arī tad viņi uzreiz pamanīs, ka cilvēks nav deklarējies.

* Kā rīkoties situācijā, ja bērni jau labu laiku dzīvo ārzemēs un pie viņiem pārceļas arī vecāki? Vai viņiem jāizdeklarējas no Latvijas mājokļa vai, ja viņiem īpašums šeit saglabājas, viņi var deklarēties gan šeit, gan ārzemēs?

Dzīvesvietas deklarēšanas likums paredz – ja cilvēki pārvācas uz ārvalstīm dzīvot pie bērniem, viņiem obligāti PMLP jāziņo par savu deklarēšanos ārvalstīs un jānorāda jaunā adrese ārvalstīs. Ja šeit, Latvijā, senioriem saglabājas īpašums, tad to viņi var norādīt kā papildu adresi. Turpretī, ja senioram šeit vairs nekas nepieder, tad viņš ir pārvācies uz dzīvi citā valstī un viņam ir tikai ārvalstu adrese. Tas pats attiecas uz studentiem, kuri dodas uz ārzemēm studēt. Ja tas ir ilgstoši, nevis divu trīs nedēļu studiju apmaiņas brauciens, arī viņiem ir jānorāda sava jaunā dzīvesvieta ārvalstīs. Kā mainīt deklarēto adresi šādā gadījumā, jo skaidrs, ka neviens neies uz Berlīnes vai Londonas pašvaldību? Tad vai nu jāizmanto e-pakalpojums, vai arī PMLP jānosūta elektroniski parakstīts iesniegums ar šo informāciju, un tad pārvaldes darbinieki to ievadīs Fizisko personu reģistrā.

* Kas jādara, ja seniors pārceļas uz dzīvi pansionātā? Vai viņa deklarētā adrese turpmāk ir aprūpes iestādē?

Jā, tieši tā, arī tad, ja seniors pārceļas uz aprūpes iestādi, viņam tur jādeklarē sava dzīvesvieta, jo saziņa ar valsts iestādēm tāpat paliek svarīga. Tas, vai cilvēks pats deklarējas vai to izdarīt palīdz iestādes darbinieki, atkarīgs no cilvēka. Ja viņam trūkst digitālo prasmju, var vērsties konkrētajā aprūpes iestādē un to izdarīs iestādes darbinieki, kas sazināsies ar pašvaldību un šo jautājumu nokārtos. 

* Kā rīkoties tuvinieka nāves gadījumā? Vai viņš no dzīvesvietas ir jāizdeklarē?

Tiklīdz PMLP saņem informāciju par cilvēka miršanas faktu, viņi šo informāciju fiksē Fizisko personu reģistrā, un tas nozīmē, ka visa informācija par šo cilvēku vairs nav aktīva, tajā skaitā nav aktuāls arī dzīvesvietas deklarēšanas fakts.

Kā izdeklarēt svešu personu?

Dažkārt gadās, ka cilvēka īpašumā deklarējas kāds cits, pat svešs cilvēks. Ko darīt? Lai anulētu viņa nelikumīgi deklarēto dzīvesvietu, jāvēršas ar iesniegumu savā pašvaldībā, norādot izdeklarējamās personas vārdu, uzvārdu un personas kodu, adresi, kurā viņš nelikumīgi deklarējies, un pamatojumu, kāpēc vēlas cilvēku izdeklarēt. Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 12. pants paredz, ka ziņas par deklarēto dzīvesvietu var anulēt, ja cilvēks ir sniedzis nepatiesas ziņas vai arī viņam nav pamatojuma dzīvot deklarētajā dzīvesvietā.