Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Alberts Bels ir dzimis 1938. gada 6. oktobrī Ropažu rajona «Jaunmežplēpjos» kā Jānis Cīrulis. Vēlāk dzīves gaitā (oficiāli 1971.gadā) viņš pieņēma pseidonīmu Alberts Bels. Sākotnēji Bels izmācījies Elektrotehnikas fakultātē Celtniecības tehnikumā Rīgā, bet no 1955. līdz 1956. gadam mācījies Maskavas Valsts Cirka mākslas skolā. Tomēr 30 gadu vecumā sācis nodarbojas ar rakstniecību.
Viņa pirmais romāns bija «Izmeklētājs» (1967), taču par otru romānu Bels izpelnījās krimināllietu. 1967. gadā uzrakstītais «Bezmiegs», autors asi kritizēja padomju iekārtu, tāpēc cenzētā variantā tika publicēts 1987. gadā, bet necenzētā — tikai 2003. gadā. Pēc A. Bela romāniem uzņemtas filmas «Uzbrukums slepenpolicijai» (1974), «Šāviens mežā» (1983), «Būris» (rež. Ansis Epners, 1993).
Pirms 36 gadiem – 1988.gada 11.novembrī, Rīgas pils Svētā Gara tornī pirmo reizi pēc padomju okupācijas gadiem pacēlās Latvijas karogs. Toreiz karogu mastā uzvilka Bels un aktieris Ēvalds Valters.
Kā atminējās rakstnieks: «Iespaidīgākais bija: kad es gāju uz šo vilkšanu, pa visām ielām uz Vecrīgu, uz Daugavmalu plūda cilvēku straumes. Un sejas bija pavisam citādākas nekā ikdienā. Tās bija apgarotas, koncentrētas uz kādu mērķi. Es redzēju, ka cilvēku sejās vairs nav baiļu. Tas bija ļoti zīmīgi.»
Belam ir piešķirta A. Upīša prēmija (1977) par romānu «Saucēja balss», LPSR Nopelniem bagātā kultūras darbinieka nosaukums (1982), arī Valsts Prēmija literatūrā (1989) par romānu «Cilvēki laivās», Barikāžu piemiņas zīme (1991), Triju Zvaigžņu ordenis (2000), bijis arī Latvijas Zinātņu akadēmijas goda biedrs (1999).
Pērnā gada oktobrī rakstnieks Alberts Bels saņēma Cildinājuma rakstu, kuru viņam pasniedza Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
«Jūs esat izcilība Latvijas kultūrā un sabiedriski politiskajā dzīvē. Jūsu personības un radošās darbības pamatā vienmēr ir bijusi drosmīga intelektuāļa stāja, brīvdomība un oriģinalitāte. Jūsu valodas un stila meistarība, viedais redzējums un veidotās metaforas uzrunā un liek domāt. Patiesā sirsnībā cildinu Jūsu nesavtīgo kalpošanu Latvijai, izcilo ieguldījumu Latvijas neatkarības atgūšanā un latviešu mūsdienu literatūrā,» teikts Belam veltītajā Cildinājuma rakstā.
