Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
- Baidos vakcinēties, jo uzzināju, ka Norvēģijā vairāki cilvēki pēc vakcinēšanās ir nomiruši!
Viens no medikamentu, tostarp vakcīnu, drošības uzraudzības pamatprincipiem ir informācija par blaknēm – sākot lietot jaunu produktu, svarīgi steidzami ziņot par jebkurām izpausmēm, lai arī sākumā nav zināms, vai vispār pastāv kāda saistība. Laika nogrieznī pēc vakcīnas saņemšanas ir arī daudz citu notikumu, kas var iespaidot veselības stāvokli. Īpaši tad, ja runa ir par cilvēkiem pēc 85 gadu vecuma, no kuriem daudzi bijuši ļoti slimi (Norvēģijā vakcināciju sāka ar pansionātiem).
Jā, pēc vakcinācijas sākuma Norvēģijā tika saņemti ziņojumi, ka veco cilvēku aprūpes namos bijuši 23 nāves gadījumi, un tas bija ļoti atbildīgi, ka Norvēģija par to tūlīt ziņoja citām valstīm. Sākās izmeklēšana, tika veiktas pārbaudes, un ir pierādīts, ka šiem gadījumiem nav saistības ar vakcīnu – to apliecina oficiāli Norvēģijas un Pasaules Veselības organizācijas ziņojumi.
- Gribu vēl laist pasaulē bērnus, bet man ir bažas, ka vakcīna var iespaidot manas reprodukcijas spējas.
Jebkuram medikamentam jau preklīniskajā fāzē tiek pētīta tā ietekme uz reproduktīvo toksicitāti un augļa attīstību. Pierādīts, ka pašlaik ES reģistrētajām Covid-19 vakcīnām nav spējas iespaidot reproduktīvo sistēmu. Vispār pašlaik nevienai pret kādu infekciju reģistrētai vakcīnai tādas ietekmes nav.
- Baidos, ka šī jaunā mRNS vakcīna var iespaidot manu DNS, jo ar to organismā tiks ievadīta sveša nukleīnskābe.
Tas nav iespējams. Mūsu ģenētiskā informācija glabājas šūnas kodolā, kur vakcīnās izmantotais ziņnesis nemaz nevar iekļūt. Pfizer/BioNTech, Moderna un CureVac ražotās ir tā dēvētās mRNS jeb nukleīnskābju vakcīnas jeb ziņneši.
Sintētiska mRNS atdarina to, kuru savu infekciozo olbaltumvielu (tā dēvēto spike proteīnu) veidošanai izmanto vīruss. Tā tiek izmantota kā ziņnesis, kurš tiek ievadīts organismā kā informācijas nesējs. To uzķer imūnsistēma, kuras šūnas nolasa ziņneša nesto informāciju, lai rīkotos tālāk un veidotu jaunas antivielas. Bet, tiklīdz vēstule ir izlasīta, pats tās nesējs tiek iznīcināts – to sagremo dažādi enzīmi. Šī tehnoloģija medicīnā tiek izmantota jau 10 gadu un ir pārbaudīta.
- Neuzticos vakcīnai – ja jau viss ir tik labi un klīniskie pētījumi ir pietiekami, lai sāktu vakcinēšanu, tad kāpēc pētījumi ar šīm vakcīnām ir jāturpina?
Tie jāturpina, lai noskaidrotu atbildes uz būtiskiem jautājumiem, piemēram: cik ilgi vakcīnas aizsardzība darbosies; vai vajadzēs vakcinēties katru gadu un citiem. Lai atrastu šīs atbildes, jāzina, cik ilgi saglabājas antivielas; kāda ir šūnu imunitāte; kā vakcīna iespaido infekcijas bezsimptomu norisi utt. Lai to visu noskaidrotu, vajadzīgs ilgāks laiks. Un, protams, pētījumi tiek turpināti arī tādēļ, lai saglabātu pārliecību par vakcīnas drošumu.
- Neesmu droša, ka vakcinēšanās negatīvās sekas nesāks izpausties vēlāk – pēc gada vai diviem.
Pēc diviem gadiem pavisam noteikti nekādas sekas vairs nevarētu izpausties. Jā, ļoti reti, bet var būt iepriekš neparedzamas izpausmes. Ir pieredze ar tā saucamās cūku gripas vakcīnām Pandemrix, kad atklājās, ka Skandināvijā starp vakcinētajiem bija vairāk narkolepsijas jeb miega paralīzes gadījumu nekā starp nevakcinētajiem. Tas izpaudās pirmā pusgada laikā, un vakcīnas tika atsauktas.
Pagājuši 10 gadi, un tagad ir atbildes, ka Skandināvijā noteicošā bija konkrēto cilvēku ģenētiskā predispozīcija. To iepriekš nav iespējams prognozēt. Taču ar katru atklājumu mēs iegūstam pieredzi, lai novērstu šādus gadījumus.
Ir daudz medikamentu, kas izņemti no tirgus, jo kādas to izraisītās reakcijas nav pieņemamas.
Bet kopumā beidzamajās desmitgadēs tieši vakcīnas ir visvairāk pētītais medikaments, un par tām mēs zinām visvairāk. Jaunās vakcīnas jau ir tādā tehnoloģiju stadijā, kur iespējamie riski ir maksimāli novērsti. Jo tālāk attīstās zinātne, jo precīzāki ir izstrādātie medikamenti.
- Vakcīna izstrādāta pret pašreizējo Covid-19 variantu, bet pasaulē taču izplatās jaunais, kurš ir par 70 procentiem lipīgāks!
Ir pārbaudīts, ka līdz šim reģistrētās vakcīnas darbojas arī pret jaunajiem Covid-19 variantiem.
- Neredzu jēgu vakcinēties, jo pēc pārslimošanas imunitāte pret Covid-19 veidojas tikai uz īsu laiku – to apliecina fakts, ka vairāki cilvēki, kas pavasarī pārslimoja kovidu, rudenī saslima atkal!
Tas, kādā veidā šo imūno atmiņu un imūno aizsardzību veido vakcīna, ir pavisam cits ceļš. Tam spilgts piemērs ir cilvēka papilomas vīruss – vakcīna pret to veido simtkārt labāku gan antivielu aizsardzību, gan šūnu imunitāti un, saņemot divas vai trīs devas, veidojas aizsardzība uz mūžu.
To, vai kovida vakcīna būs sezonāla vakcīna līdzīgi kā gripai, mēs pašlaik vēl nezinām. Bet jau šobrīd ir pilnīgi skaidrs, ka vakcīnas radītā aizsardzība ir daudz noturīgāka nekā tad, ja pārslimota Covid-19 infekcija. Jā, gripas vīruss visu laiku mainās, un pret to nav izdevies izveidot universālu vakcīnu, taču gripas vīrusam ir citāda uzbūve un iespējas vairāk mainīties. Visas Covid-19 vakcīnas ir veidotas pret tā saucamo spike proteīnu, un tas mutācijās ir nemainīgāks nekā gripas vīrusa ārējais apvalks. Taču pašlaik svarīgākais nav tas, vai nākotnē vēl vajadzēs atkārtoti vakcinēties, bet gan tas, lai mēs tagad būtu veseli un šī pandēmija ātrāk beigtos.»
