Rīga -4°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Darba devējs, kas ir gatavs krāpt valsti, agri vai vēlu var apkrāpt arī darbinieku. Piekrītot saņemt algu aploksnē, jāgatavojas, ka pienāks brīdis, kad darba devējs pārdomās un aplokšņu algu nemaksās. Paies viens mēnesis, otrs, trešais, bet naudas joprojām nebūs. Saņemot algu aploksnē, jābūt gatavam, ka to var arī nesaņemt. Lai cik darbinieks atgādinās par neizmaksāto algu, skanēs solījumi vai atbilde: neko nezinu. Lai savu nopelnīto naudu atgūtu, vajadzēs krietni pacīnīties.
Atbildība par aplokšņu algām ir tikai darba devējam. Viņš aplokšņu algu maksāšanas dēļ var pat nonākt cietumā. Savulaik bija iecere par aplokšņu algas saņemšanu sodīt arī darbiniekus, tomēr tādu likumu nepieņēma, jo tad aplokšņu algu izmaksu censtos slēpt ne tikai darba devēji, bet arī darbinieki.
Nodokļu nemaksāšana var radīt zaudējumus. Ja no darba samaksas netiek maksāti nodokļi, darbiniekam var būt ierobežotas iespējas atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli par izdevumiem medicīnai un izglītībai. Tāpat viņš nesaņems slimības, maternitātes, bezdarbnieka pabalstus un pensiju, jo no algas nebūs maksātas sociālās iemaksas.
Tiem, kas šobrīd pilnībā vai daļēji saņem naudu aploksnē, jāpadomā par savām sociālajām garantijām: kas notiks, piemēram, slimības gadījumā, lai saņemtu slimības pabalstu? Proti, ja 270 eiro saņemti kā oficiālā alga, bet 300 – aploksnē, slimošanas laikā varēs saņemt pabalstu, ko rēķinās tikai no 270 eiro. Būtu aplami cerēt, ka darba devējs, kas maksā algu aploksnē, to maksās arī slimošanas laikā.
Cilvēkam, kurš saņem algu aploksnē, jau laikus jāgādā par pierādījumiem. Piemēram, jāpadomā, kas notiks, ja, strādājot kā norunāts, darba devējs mutiski norunāto atalgojumu neizmaksās. Ja cilvēkam pat nebūs noslēgts darba līgums, tiesā būs jāpierāda, ka vispār viņš te ir strādājis.
Savukārt darba devējs, visticamāk, darīs visu, lai pierādītu, ka cilvēks melo.
Lai pierādītu savu taisnību, darbiniekam var noderēt gan balss ieraksti, gan filmētas sarunas ar darba devēju, arī darba grafiks, paraksts uz pavadzīmēm, ielogošanās sistēmā, jebkura sarakste ar darba devēju utt.
Protams, derēs arī liecinieku liecības, bet, ja viņi visi būs strādājuši bez līguma, darba devējs mēģinās teikt: šie cilvēki melo un grib no manis izspiest naudu! Nespējot savākt pierādījumus, varēs lūgt, lai tos izprasa tiesa, bet arī tas var beigties ar neveiksmi: darba devējs var būt visus žurnālus pazaudējis, kameru ieraksti var būt izdzisuši utt.
Vērtīgs padoms! Darbinieks par darbu bez darba līguma var paziņot Valsts darba inspekcijai vai Valsts ieņēmumu dienestam, lai viņi te ierodas tieši brīdī, kad cilvēks strādā, un to piefiksē.
Ja cilvēkam darba līgums tomēr ir, bet daļu darba samaksas saņem aploksnē, darba līgumā, visticamāk, ir norādītas krietni mazākas darba stundas vai mazāks darba apjoms nekā patiesībā. Lai saņemtu nopelnīto, bet neizmaksāto naudu, arī vajadzēs pierādīt, ka strādāts vairāk.
Par darba samaksu jāpadomā, jau slēdzot darba līgumu. Pat tad, ja ar topošo darba devēju mutiski izrunāti darba līguma noteikumi un visam piekrists, rūpīgi jāizlasa, kas līgumā rakstīts, un tikai tad tas jāparaksta. Īpaša uzmanība jāpievērš nolīgtajam darba laikam. Ja, piemēram, norunāts pilns darba laiks, bet līgumā norādīts nepilns darba laiks, ir ļoti jāuzmanās – darba devējs, visticamāk, nav godīgs. Vēl jāpieskata, lai norunāto darba algu nolīgts izmaksāt tikai un vienīgi kā darba algu, nevis sadalīt un nosaukt to par prēmijām vai piemaksām. Tās darba devējs varēs maksāt, bet varēs arī nemaksāt.
! Ik pa laikam vērts ieskatīties valsts portālā latvija.lv, lai pārliecinātos, vai darba devējs maksā sociālās iemaksas.
Algas lapiņa jāsaņem, nevis jālūdz. Katru mēnesi darbiniekiem jāsaņem un jāsaglabā darba algas lapiņa. Turklāt jāatceras, ka darba devējam ir pienākums to izsniegt. Ja pēc darba algas lapiņas darbiniekam kaut kur jāiet un kādam tā jāprasa, ļoti iespējams darba devējs dara visu, lai šo dokumentu saņemtu iespējami mazāk darbinieku.
Aplokšņu algas pašlaik veido 18% no ēnu ekonomikas apmēra. Pētījums Nelegālais darba tirgus un nelegālas izcelsmes produktu pirkšana liecina, ka aptuveni trešdaļai aptaujāto Latvijas iedzīvotāju draugu vai paziņu lokā ir cilvēki, kas vai nu strādā bez darba līguma, vai arī pēdējā gada laikā ir saņēmuši aplokšņu algu. Visvairāk Latvijas iedzīvotāji šādā veidā ēnu ekonomikā iesaistās būvniecības nozarē, un visbiežāk mēnesī aploksnē tiek saņemti 301–500 eiro.
Palīdzību var meklēt valsts iestādēs. Par strādāšanu bez darba līguma jāziņo Valsts darba inspekcijai, tālrunis 67312176. Par aplokšņu algu jāziņo Valsts ieņēmumu dienestam, tālr. 80009070.
