67 gadu vecumā miris ilggadējais Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks

«Andra Vilka aiziešana ir liels zaudējums visai Latvijas valstij un starptautiskajai zinātniskajai un bibliotēku kopienai, jo viņa nenovērtējamais intelektuālais pienesums ir bijis pamats daudzām spēcīgām iniciatīvām un vērienīgiem paveiktajiem darbiem.

Andris Vilks bija patiess Latvijas valsts patriots, viņa idejas un padarītais turpinās celt Latvijas nācijas un visu nacionālo kultūras institūciju pašapziņu,» vēsta Latvijas Nacionālā bibliotēkas kolektīvs.

Ilggadējais Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks visu savu profesionālo darba mūžu pavadīja vienā darbavietā. «Turpat strādāja arī viņa kundze, jau bibliotēku studiju laikā noskatītā kursa biedrene Aira. No 1978. gada Andris sāka strādāt par vecāko bibliotekāru Viļa Lāča Latvijas PSR valsts bibliotēkas Reto grāmatu un rokrakstu nodaļā, pēc tam kļuva par nodaļas vadītāju, no 1989. gada – par visas bibliotēkas direktoru. Līdz pat 2024. gadam. Bibliotēka bija viņa dzīve, lielais mērķis un, iespējams, sūtība. Lai gan Andrim bija bijusi vēlme arī zinātnē paveikt vairāk, tomēr privātās sarunās viņš atzina, ka neuzrakstītā disertācija palika Gaismas pils būvniecības organizēšanas darbos. Ēka, kas tagad ir viena no pašām ievērojamākajām mūsu atjaunotās valsts laikā uzbūvētajām, redzama kā Rīgas raksturelements ārzemju attēlos, gan arī – kas ir svarīgākais – kļuvusi par simbolu un lepnumu pašu cilvēkiem. Tās būvniecība vienmēr paliks kā Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktora Andra Vilka paveiktais lieldarbs,» piemiņas vārdos raksta Nacionālās bibliotēkas kolektīvs.

 «Būdams, iespējams, ilglaicīgākais iestādes vadītājs Latvijā, viņš tikās, iepazina un sadarbojās ar ļoti lielu skaitu cilvēku. Viņš pazina un viņu pazina politiķi, aktieri, dziedātāji, uzņēmēji, sportisti, ierēdņi, zinātnieki. Andris ar sirsnību vienmēr pieminēja savus senos draugus, skolas biedrus no 24. vidusskolas. Tam visam cauri vijās cieņa un draudzība pret cilvēkiem neatkarīgi no viņu izcelsmes vai sociālā statusa. Īpaša vieta viņa sirdī bija sportam, pašā centrā – viena no mūža mīlestībām – basketbols. Andris pats jaunības laikos bija bijis lielisks, daudzsološs basketbolists, arī vēlāk saglabāja nerimstošu interesi un reizē sistēmisku izpratni par sporta norisēm.

Andri Vilku interesēja viss, viņš spēja iedziļināties un uzklausīt. Viņš bija stingrs, taču saprotošs, draudzīgs, bet ne čomisks. Viņš bija vienkāršs ikdienā, bet nepieciešamības gadījumā varēja demonstrēt arī smalkumu. Andris bija racionāls, konsekvents, drosmīgs, bet ne pārgalvīgs. Viņam nepatika birokrātija, un viņš centās priekšplānā izvirzīt jautājuma būtību, bet tajā pašā laikā nekad nenoliedza valsts pārvaldes darbinieku paveikto. Viņš dega par savu valsti, par itin visām Latvijas vietām, bet īpaša saikne bija ar savu dzimto vietu ‒ ievērojamo strādniecisko Grīziņkalnu.

Vieglas smiltis mūsu direktoram,» atvadās Latvijas Nacionālās bibliotēkas saime.