61 gada vecumā mūžībā devies distanču slēpošanas treneris Ingus Eiduks

Ingus Eiduks ar sirdi bija sportā, jo ar sportu saistītās lietas viņam bija ļoti tuvas.

Latvijas Slēpošanas federācijas mājaslapā vēstīts, ka arī savus septiņus bērnus viņš virzīja sportā – slēpošanā un ar slēpošanu saistītājā biatlonā. Apzinību, disciplinētību, neatlaidību, mērķtiecību, stratēģisko domāšanu un citas īpašības, kas viņam piemita, Ingus centās nodot bērniem. Labie gēni un cītīgs darbs deva augļus, jo tika sasniegti ļoti augstvērtīgi rezultāti.

Ingus Eiduka bērni ir kļuvuši par daudzkārtējiem Latvijas čempioniem, kā arī guvuši panākumus starptautiskajā arēnā. Krists Eiduks izcīnīja 6.vietu pasaules junioru čempionātā biatlonā. Valts Eiduks kā pirmais no ģimenes ieguva tiesības startēt Olimpiskajās spēlēs, bet pirms tam kā pirmais no Latvijas pasaules junioru čempionātā distanču slēpošanā iekļuva labāko trīsdesmitniekā.

Jaunākais dēls Edijs piedalījās pasaules junioru čempionātā. Bet vislielākais lolojums ir Patrīcija Eiduka, kura ar ģimenes un galvenokārt tēva atbalstu ir sasniegusi Latvijas slēpošanā vēl nebijušus un pat pirms dažiem gadiem vēl neiedomājamus augstumus – 4.vieta pasaules junioru čempionātā; 7.vieta pasaules čempionātā U23 grupā; 8. un 10.vieta pasaules kausa posmos, tajā skaitā šī 10.vieta pēdējā posmā pret kalnu slēpošanas kalnu Alpe Cermis grūtajā Tour de ski, kļūstot par pirmo latvieti, kura pabeigusi tūri; pirmā no Latvijas, kura sasniegusi pasaules kausa posmos sprintā izslēgšanas braucienus jeb ceturtdaļfinālu; pirmā no Latvijas, kura distanču slēpošanā pasaules rangā ir iekļuvusi simtniekā; pirmā no Latvijas, kura pasaules kausa posmos ir ieguvusi zem 50 FIS punktiem. Tas viss nebūtu iedomājams bez Ingus nesavtīgi ieguldītā laika un darba.

Ingus Eiduks kopā ar sievu Anitu savus bērnus virzīja uz augšu ne tikai sportā, bet arī dzīvē.

Viņš domāja uz priekšu, par nākotni, tāpēc vienmēr rekomendēja un virzīja savus bērnus iegūt augstāko izglītību, lai pēc sportošanas dzīvē nepazustu, bet varētu atrast labu darbu. Un tas pieaugušajām Eiduka ģimenes atvasēm ir izdevies.

Ingus Eiduks allaž centās rast labākos risinājumus it visā. Viņš bija tiešs, bieži teica, ko domāja, bet tai pat laikā bija arī labs stratēģis, meklējot labākos variantus, lai sasniegtu mērķi. Viņš stādīja augstus mērķus, bija prasīgs, jo tikai tā var sasniegt virsotnes. Nedomāja par savu brīvo laiku, jo svarīgāk bija palīdzēt bērniem, būt ar viņiem treniņos, ceļā uz un no treniņiem, bieži braucot pie stūres daudzus kilometrus. Ingum bija vēl daudz enerģijas un plānu. Viņš bija arī interesants sarunu biedrs, un ne tikai par sportu un slēpošanu. Saviem bērniem bija iemācījis pieklājību un korektu izturēšanos pret citiem.  

Neskatoties uz smago triecienu un negaidīto zaudējumu, ir jāmēģina turpināt iesāktais. Ingus būs ar savējiem, un Patrīcijas vēl augstākus un jaunus vēsturiskos panākumus vēros un priecāsies par tiem no mākoņa maliņas.