Vienlaikus katrs piektais jeb 21% aptaujāto domā, ka sliktākais pandēmijas posms vēl nav aiz muguras, un tikpat liels iedzīvotāju īpatsvars nespēja sniegt konkrētu viedokli šajā jautājumā.
Salīdzinājumam – šī gada sākumā 42% sliecās piekrist, ka ļaunākais Covid-19 periods vēl nav aiz muguras, bet vēl 24% konkrētu viedokli nesniedza. Tāpat gada sākumā 34% respondentu sliecās piekrist, ka sliktākais Covid-19 posms ir aiz muguras, bet 24% konkrētu viedokli nesniedza.
Salīdzinot datus atkarībā no respondentu dzimuma, optimistiskāk noskaņoti ir vīrieši – viņu vidū 62% domā, ka sliktākais pandēmijas posms ir aiz muguras, kamēr sievietēm šis rādītājs ir 53%. Pretēji noskaņoti ir 19% vīriešu un 24% sieviešu, bet apmēram tikpat liels abu dzimumu īpatsvars savā vērtējumā nav nonākuši līdz konkrētam secinājumam.
Šī gada janvārī gan būtiskas atšķirības starp dzimumiem nebija novērojamas – abās grupās 33% sliecās domāt, ka sliktākais Covid-19 posms ir aiz muguras.
Pēc ģimenē lietotās sarunvalodas atklājas, ka latvieši nedaudz biežāk sliecas piekrist, ka sliktākais Covid-19 posms ir aiz muguras – viņu vidū šādu viedokli pauž 57% respondentu, kamēr krievvalodīgajiem šis rādītājs ir 55%. Arī šī gada sākumā bija novērojama līdzīga situācija – nedaudz optimistiskāk uz Covid-19 raudzījās latvieši – viņu vidū 34% domāja, ka sliktākais Covid-19 posms ir aiz muguras, kamēr krievvalodīgajiem šis rādītājs bija 32%. Vēl janvārī 41% krievvalodīgo un 42% latviešu nepiekrita, ka sliktākais pandēmijas posms ir aiz muguras, bet 28% krievvalodīgo un 23% latviešu konkrētu atbildi sniegt nevarēja.
Analizējot datus pēc vecuma, pesimistiskāk noskaņoti ir gados jauni cilvēki – vecumā no 18 līdz 24 gadiem 42% sliecas domāt, ka sliktākais pandēmijas posms ir Latvijai garām, kamēr citās vecuma grupās šis rādītājs ir robežās no 52% līdz 73%.
Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju «Gemius», aptaujājot 1478 respondentus.