Lai arī iekšdedzes dzinēja un elektromotora darbības princips ir pilnīgi atšķirīgs, ne viena, ne otra piedziņa nespēj pretoties fizikas likumiem. Dainis Tropiņš, elektromobiļu uzlādes risinājumu uzņēmuma SIA ETAGO network dibinātājs, norāda, ka daži iekšdedzes auto vadīšana padomi ir attiecināmi arī uz elektromobiļiem, taču ir arī svarīgas atšķirības.
1. Pēc iespējas vienmērīgāks paātrinājums
D. Tropiņš atzīmē, ka gan vieglie pasažieru elektromobiļi, gan elektriskie komercauto nespēj ar vienu uzlādi nobraukt tādu pašu attālumu kā modeļi ar iekšdedzes dzinēju, tāpēc tos lielākoties izmanto pilsētā vai braukšanai 100 km rādiusā ap pilsētu.
“Braucot pilsētā, bieži nākas apstāties un atkal atsākt kustību. Elektromotora maksimālā jauda ir pieejama momentāni, tāpēc pat komercauto spēj braukt dinamiski, taču akseleratora pedāli labāk spiest mēreni, paātrinoties lēnāk, nekā atļauj motora tehniskie parametri. Jo vienmērīgāk auto ieskriesies līdz satiksmes plūsmas ātrumam, jo mazāks būs enerģijas patēriņš,” norāda eksperts.
2. Optimāls vidējais ātrums
Jaunākie un modernākie elektriskie komercauto ar vienu uzlādi spēj nobraukt vairākus simtus kilometru. Eksperts norāda – lai veiktu pēc iespējas lielāku attālumu, jāizvēlas optimāls vidējais ātrums.
“Jo mazāks vidējais ātrums, jo tālāk tiks elektriskais auto. Protams, neviens negrib būt šķērslis un bīstami kavēt satiksmi, tāpēc nevajag braukt pārāk lēni. Taču jūs varat, ievērojot drošu distanci, braukt aiz smagā kravas auto – tas samazinās gaisa pretestību un palīdzēs noturēt vienmērīgu ātrumu, kopumā ļaujot veikt lielāku attālumu,” stāsta D. Tropiņš.
3. Ne pārāk silti, ne pārāk vēsi
Komercauto ir vadītāja darba vietā, kurā viņam vai viņai ir jājūtas droši un komfortabli, tāpēc ražotāji savus spēkratus aprīko ar gaisa kondicionētāju vai automātisko klimata iekārtu. Tomēr šīs sistēmas jāizmanto apdomīgi.
“Apsildes un dzesēšanas sistēmas ir vieni no lielākajiem enerģijas patērētājiem, tāpēc to lietošanai nepieciešams pievērst papildu uzmanību. Gada aukstajā laikā un jo īpaši ziemā, izvēloties komfortablu temperatūru salonā, apsildes sistēma jāizmanto konsekventi.
Piemēram, kurjers, kuram nākas bieži izkāpt no auto, jaku valkās visu laiku. Tāpēc nav jēgas maksimāli apsildīt salonu. Atverot durvis, siltums ātri aizplūst, un, lai uzturētu augstu temperatūru, klimata iekārtai atkal jāstrādā ar pilnu jaudu, patērējot daudz enerģijas. Vienlaikus vajag paturēt prātā viedos risinājumus, kas ļauj klimata sistēmu vadīt attālināti,” teic D. Tropiņš.
Ārkārtīgi efektīva ir elektromobiļa salona sildīšana un atdzesēšana, kamēr tas uzlādējas, jo tam nepieciešamā enerģija tiek ņemta nevis no baterijas, bet tieši no elektrotīkla. Piedevām salona apsildes vietā efektīvāk ir izmantot sēdekļu vai stūres apsildi, ja mašīnā uzstādīts šāds aprīkojums.
4. Nepārslogojiet un pārbaudiet riepu spiedienu
Elektriskie komercauto ir paredzēti dažādu uzdevumu veikšanai: furgoni transportē kravas, bet pasažieru mikroautobusi pārvadā vairāk cilvēku nekā jebkurš vieglais auto.
“Piemēram, furgons var uzņemt lielas un smagas kravas, taču tas nenozīmē, ka to vajag padarīt par mobilu noliktavu, vizinot nevajadzīgas lietas. Katrs priekšmets nozīmē papildu svaru, un tas neapšaubāmi ietekmē sniedzamību. Tāpēc, dodoties ikdienas braucienos, ir vērts pārliecināties, vai mašīnā nav nekā lieka.
Svarīgi ir uzraudzīt arī riepu spiedienu. Pārāk zems spiediens palielina rites pretestību, kas, protams, negatīvi ietekmē nobraukuma rezervi,” uzsver speciālists.
5. Izmantojiet rekuperācijas priekšrocības
Atšķirībā no automašīnām ar iekšdedzes dzinēju elektromobiļi braukšanai nepieciešamo enerģiju daļēji var saražot paši. To nodrošina rekuperācijas sistēma, kas bremzēšanas kinētisko enerģiju pārvērš elektriskajā un to noglabā baterijā.
“Visliekāko efektu rekuperācija dod pilsētā, kur bieži jābremzē. Dažiem elektromobiļiem ir vairāki rekuperācijas līmeņi, citiem viens fiksēts, taču tas attiecīgi darbojas ar augstāku intensitāti.
Principā rekuperācijas sistēmas paveidam nav izšķirošas nozīmes; galvenais ir iemācīties to pareizi lietot. Tas ļaus “saražot” enerģiju, ar ko varēs veikt vairākus desmitus ekstra kilometru,” norāda D. Tropiņš.