Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kā aģentūru LETA informēja Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Komunikācijas nodaļas vadītāja Liene Užule, pašvaldības vēstulē pauž nostāju, ka pieņemtais likums ir nekvalitatīvs, nepietiekami argumentēts un atbilstoši šim likumam paredzēts īstenot nedemokrātiski virzītu administratīvi teritoriālo reformu (ATR).
Kā uzsver vēstules autori, kopš brīža, kad vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) sāka darbu pie ATR īstenošanas, pašvaldības iebilda pret tās īstenošanu tādā veidā, kādā tas tika darīts. ATR likuma pieņemšanas norise esot parādījusi, ka dialogs ar vietējo pašvaldību iedzīvotājiem ir bijis nekvalitatīvs, valdība neesot spējusi atbildēt uz pašvaldību politiķu un Saeimas deputātu jautājumiem, kā jaunais dalījums nodrošinās labāku visas valsts un katras tās teritorijas attīstību un kā novērsīs nomaļu efektu.
Citi lasa
Minētie pašvaldību vadītāji vēstulē akcentē, ka reformas īstenošanas procesā jānodrošina demokrātijas principiem un Eiropas Vietējo pašvaldību hartas prasībām atbilstošu konsultēšanos ar novadu iedzīvotājiem. Tomēr pēc Pūces lēmuma par Ikšķiles novada iedzīvotāju aptaujas apturēšanu daudzas pašvaldības esot baidījušās no VARAM represijām, tāpēc iedzīvotāju aptaujas nerīkoja. Savukārt rīkotajās aptaujās apkopotais viedoklis esot ticis «klaji ignorēts, piemēram, Saulkrastu un Varakļānu novadu gadījumos».
Kā uzsver neapmierinātās pašvaldības, Satversmes tiesas atzinums attiecībā uz ministra Pūces rīcību esot pierādījums beztiesiskumam, bet neesot sekojusi nekāda reakcija un rīcība ne no vienas valsts augstākās amatpersonas.
«Tāpēc arī vēršamies pie prezidenta kā pēdējās instances,» skaidro pašvaldību politiķi.
Pašvaldības vēstulē atzīmējušas, ka likumprojekta izskatīšanai Saeimā izveidota īpaša komisija – Administratīvi teritoriālās reformas komisija, kuras vadība tika uzticēta VARAM parlamentārajam sekretāram Artūram Tomam Plešam (AP), taču tas esot radījis «bažas par interešu konflikta esamību un parlamentārās kontroles neievērošanu».
Speciāli izveidotajā komisijā neesot bijusi pārstāvēta desmitā daļa no Saeimas deputātiem – pie frakcijām nepiederošie deputāti, kuriem neesot bijusi iespēja pilnvērtīgi piedalīties diskusijā par ATR.
«Izstrādātā ATR modeļa ieviešana norit vienas ministrijas paspārnē atrauti no citām nozarēm. Tai iztrūkst padziļināta un kompleksa, vienota skatījuma uz būtiskiem aspektiem, kas iestāsies ikdienā »pēc reformas"," teikts vēstulē Valsts prezidentam.
Pēc vēstules autoru domām, uz likuma iesniegšanas brīdi sagatavotie apvienojamo pašvaldību profili saturēja būtiskas kļūdas, savukārt likuma izskatīšanas gaitā izveidotajām jaunajām administratīvajām teritorijām šādi profili netika izveidoti, kaut arī no pašvaldību puses tas tika prasīts. Esot trūkusi arī reformas mērķu sasaiste ar Eiropas Savienības finansējuma pārdali vai pretendēšanu uz tiem.
LETA jau ziņoja, ka Ikšķiles un Varakļānu novada pašvaldības ir nosūtījušas arī atsevišķu vēstuli Valsts prezidentam, lūdzot otrreizējai caurlūkošanai Saeimā nosūtīt Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, kas paredz Latvijā no 2021.gada 119 pašvaldību vietā izveidot 42.
