Es patiešām ticu: tu izlasīsi šos Jāņu gaidīšanas padomus, un arī tev ļoti, ļoti sakārosies svētku. Ar rūpīgi gatavošanos domās un darbos, ar pašas plūktu zāļu vainagu, rasas dvieļiem un papardes lapā paslēptu apņemšanos. Tev vajag svētkus, un tev tie būs – kā glāsti, kā trejdeviņi pieskārieni. Līgo! Konsultē Julgī Stalte, folkloras kopas Skandinieki vadītāja, Jānis Atis Krūmiņš, vīru kopas Vilki dalībnieks, Līga Reitere, zāļu sieva.
Svini lēnām un ilgi! Necērt kāju pie zemes un nestrīdies, kurā datumā ir pareizais laiks svinēt vasaras saulgriežus. Tās ir trīs dieniņas, trīs naksniņas, kad saule ir savā augstākajā punktā un kad jāpaspēj ļoti, ļoti daudz. Gadskārtu mija – Miķeļi rudenī, Ziemsvētki ziemā, Lielā diena pavasarī – ir kā apstāšanās punkti ne vien saules ritējumam, bet arī cilvēkam. Bet Jāņi – vasaras saulgrieži – ir īpašākais no tiem: viss ir pilnbriedā, visi vārti ir vaļā. Saule pazūd aiz apvāršņa tik īsu brīdi, ka esam spējīgi stāties tās vietā: mēs varam nosargāt gaismu – degsmi, cerību, augšupceļu. Vasaras saulgrieži ir iespējām bagāts laiks, jo tobrīd ir dota iespēja maksimāli piesaistīt labos spēkus. To nevar izdarīt ātri un pavirši, nevar pasūtīt un nopirkt, to var tikai piedzīvot. Lai saulgriežus piedzīvotu, tiem jāsagatavojas, tie godam jāsagaida un jāpavada.
Esi kopā ar savējiem! Šis laiks ir pārāk svētīgs, lai to izniekotu un garlaicības dēļ nogulētu. Ja dzīve piespiež, saulgriežus var piedzīvot arī vienatnē, bet kopīgai svinēšanai ir lielāks spēks. Tomēr rūpīgi izvēlies, ar ko kopā saulgriežus svinēt. Tā var būt gan tava ģimene, gan sveši ļaudis, kurus tu pazīsti ar sirdi, jo jāņabērni ir visi, ar ko esi vienā solī, vienā elpā. Mākslīgi vai negribīgi kopā savesti cilvēki, kam katram ir savas intereses un kas nākuši ar domu: nu, lā-ā-ā-bi, paskatīsimies, kas te būs, bieži vien izrādās liekēži, kas sēdēs pa kaktiem, burkšķēs un nīdēs, neko nedos pretī, tikai ņems un šķērdēs. Un, zini, viņi paņems arī tavu daļu.
Esi devēja, nevis tikai ņēmēja! Ja esi jāņumāte, neapņemies raibam viesu pulkam noorganizēt īstos Jāņus. Pasargā sevi no situācijas, ka jāņutēvs un jāņumāte rosās slapju muguru, un tad ierodas jāņabērni – baudītāji. Ja uzņemies savā ziņā turēt svētkus un to gaisotni, dari to kopā ar cilvēkiem, kas gatavi līdzdarboties. Ja esi jāņabērns un dodies pie kāda ciemos, jau no sliekšņa pārkāpšanas brīža esi atvērtām domām, rokām un sirdi – bez prasīšanas palīdzi katrā iespējamā solī. Ja esi tomēr nonākusi neīstajā vietā starp neīstajiem cilvēkiem, neļauj sev domāt, ka šo svētku nav vispār. Pieņem, ka šī ir zīme, ar kādiem ļaudīm, darbiem un domām tev nav pa ceļam ne svētkos, ne ikdienā.
Sakārto pati sevi! Gatavošanās svētkiem ir meditācija un sevis sakārtošana gan garīgi, gan fiziski – dabiskā skaistumkopšana, pirts. Darbība pati par sevi neko nedos, ir vajadzīga doma un vārds. Tieši tādēļ pirms svētku svinēšanas domas ir jāsakārto. Vienu dienu velti sev. Sajūtā, ka nekad nekam nepietiek laika, sievietei ir ļoti būtiski atrast mazus mirklīšus tieši sev. Sāc ar rītu. Ņem glāzi avota ūdens, ieliec savu mīļāko sudraba gredzenu, palūdz, lai sudrabs dod ūdenim spēku, bet ūdens dod spēku tev, un lēnām to izdzer. Atrodi brīdi un vietu padomāt pašai par sevi. Pārdomā savu dzīvi no brīža, kad esi pēdējoreiz tā apstājusies. Tev pašai ir savs dzīves dalījums: ja pēdējoreiz par sevi esi domājusi Lieldienās, pārdomā, kas noticis pavasara cēlienā. Varbūt pat neatceries, kad esi tā padomājusi? Apstāšanās laikā un telpā ir ļoti svētīga, jo ikdienā mēs to piemirstam izdarīt, tādēļ dzīves ritējums nonāk haosā: tu vairs nespēj pārredzēt un saprast, kas ar tevi notiek. Saulgrieži ir lielā psiholoģiskā palīdzība cilvēkam: iespēja pārradīt katram savu pasauli, ejot mazus soļus lielajā pasaules kārtībā.
Sakārto savu pasauli! Sakārto savu darbavietu, sakop apkārtni, rūpīgi iztīri mājokli – izmet vecās mantas, nomazgā logus, durvis un sliekšņus. Liec trauciņā kadiķa zariņus, aizdedzini, izstaigā un izkvēpini telpas, lai raganas, mošķi nošķaudās un iet prom. Arī tad, ja dodies svinēt Jāņus laukos, pirms prombraukšanas izkvēpini savu pilsētas dzīvokli, padomājot, no kā savā dzīvē tu gribi tikt vaļā. Tā tu noslēdz kādu savu dzīves posmu, nevelkot līdzi astes – aizvainojumu, skumjas, neveiksmes. Atstāj telpu tīru, jo tu tajā pēc saulgriežu svinēšanas atgriezīsies citāda – rīta sauli un jaunu gaismu sagaidījusi.
Harmonizē vīrišķo un sievišķo! Gan gatavojoties svētkiem, gan tos godājot, īpaši piedomā par savu sievišķību. Tev jāvelk svārki, nevis bikses. Tev nav jāiet pēc bērzu meijām, kamēr vīri pīpo un dzer alu. Tev nav jāmāca, kā iekurt uguni, un tev nav jālej kausos alus. Norimsti, nelien, kur tevi neprasa, un nejaucies vīru lietās. Tas nekas, ja viņu dziedātie dainu panti skan klusāk vai lēnāk, nekā tev labpatiktos. Pagaidi, pacieties, ļauj iedziedāties! Lai vīriem paliek vīru lietas, bet sievām – sievu lietas.
Nopin vainagus sev un mīļajiem! Vainags ir veseluma un auglības simbols. Zini – nav nepareizā vainaga, ir tikai vainags bez spēka: par naudu pirktais, nevis pašas vītais. Neizmanto vainagam diegu – arī tā tas zaudē spēku.
Vislabāk vainagu vīt no ārstnieciskām zālītēm, lai grūtuma brīdī bez bažām vainagu var izdzert tējā: āboliņš, bērza zariņi, dedestiņa, ilzīte, jasmīns, kumelīte, lucerna, madara, raudene, sūrene, vīķis un vēl dziļāk pļavā. Bet, ja nezini, kurš augs ģeld tējai un kurš ne, nebēdā, galvenais, pati ej pļavā un ik pēc trim soļiem plūc to zāli, kas tev ceļā, kamēr ir trejdeviņas zāles – tas būs īsti bagāts vainags. Bet varbūt tu sev trejdeviņas zāles saplūksi, tikai uz riņķi apgriežoties un nekur neejot. Tad nav, ko skriet, nav ko soļus skaitīt. Svarīgākais ir plūkt tās zāles, kas tevi uzrunā, jo būtiskākais ir tas, ar kādu domu tu šo vainagu pin. Iespējams, tev vajadzēs pat vairākus vainagus – vienu, ar ko sagaidīt saullēktu, otrs noderēs zīlēšanai. Varbūt uzpin sev šogad kroni? Tam pin vainagu kā bizi: no vienas puses liec ziedus, bet no otras – pulka smilgu un skarainu augu, tad vainags iznāks līdzīgs līvu kāzu vainagam.
Ir daudz garu un lēnu Jāņu dziesmu, un tās visas ir svētku gaidīšanas – meditācijas dziesmas. Jo tev daudz jāplūc un daudz jāvij. Noteikti nopin vainagus saviem mīļajiem. Vij vītnes un pušķo sētu, pušķo goda vārtus, pa kuriem saulei norietēt un pa kuriem tai uzlēkt. Atceries, ka nekas nav velti, nekas nedrīkst iet zudumā. Kad saulgrieži aizvadīti, noplūc bērza meijām zarus – būs pirtij slotas, turklāt īpaši vērtīgas, jo dziesmām piedziedātas un domām piedomātas.
Sapos uguns vietu! Gan meijas, gan ozolzarus sētas rotāšanai gādā vīri, un viņi ir atbildīgi arī par uguns lietām. Tomēr tas, ka sētā sievas vien, nenozīmē, ka viņām jāpaliek bez jāņuguns. Ja nu ir iegadījies, ka visi vīri saimē vēl skraida īsās bikšelēs, pastāsti puikām, ko tu dari, bet ar domu: tikko maķenīt paaugsies, ugunskurs būs jādedz viņiem.
Spēcīgākās ugunskura vietas ir uguns āderu krustpunkti, ko var atrast ar rīkstnieka palīdzību. Ja tāda nav, uguns āderu vietu norāda sarkanās skudras, jo viņām tur patīk dzīvot – kur visvairāk sarkano skudru, tur arī jāveido vieta ugunskuram. Uguns vieta jāizvēlas piekalnē, nevis ielejā. Lai uguns gaiši un braši degtu, tai vajadzīgs daudz skābekļa, kuru gādā vējš. Ja uguns vietu izveidos ielejā, vēja nebūs un uguns degšana notiks bez vilkmes.
Labi izžuvušai malkai jābūt sagatavotai laikus. Rituāla ugunskuram jābūt tīram – tikai malka un uguns, bet bez dūmiem. Visstiprākais saulgriežu ugunskurs izdosies no ozolkoka pagalēm. Var izmantot arī citus lapu kokus, bet bērza pagalēm noteikti jānoņem tāss, citādi ugunskurs stipri dūmos. Rituāla ugunskuram nevajag izmantot skujkoku malku un smalkus žagarus, jo tie ātri izdeg smalkās dzirkstelēs, ko vējš nes pa gaisu. Kad vīri ugunskuru sakārtojuši, sievām tas jāizrotā – ar ziediem ap ugunskuru un ar rotām arī uz malkas šķilām.
Atceries, ka svinību vieta ir jāievibrē, ar to jāiepazīstas un jāsatuvinās. Ja ienāc ozolu birzī, apsveicinies ar to, pieliec roku ozolam. Ja ienāc svētvietā, padod labdienu laukakmenim, noglāsti zāles stiebrus.
Piedzīvo uguns rituālu! Tam ir trīs elementi: uguns, dziesma un ziedojums. Uguni ugunskurā iededz saimnieks, un vislabāk, ja tā ir pirmuguns – ar kramu un šķiļamdzelzi iegūta. Nekādā gadījumā rituāla ugunskura iedegšanai nevajadzētu izmantot degšķidrumu vai šķiltavas, labāk lietot sērkociņu un mazus skaliņus. Lai uguns labāk iedegtos, virs tās kā sniegu var pakaisīt vaska gabaliņus. Kad uguns ir, vajadzīga dziesma. Lūk, vārdi: Es sakūru uguntiņu no deviņi žagariņi. Sildās Diev(i)s, sildās Laima, mana mūža licējiņa. Dedzi gaiši, uguntiņa, tu nezini, ko es došu. Es Tev došu ziediņam rudzu maizes gabaliņu. Es Tev došu ziediņam trejdeviņus dzīpariņus. Es Tev došu ziediņam skaidravota ūdentiņu. Trejdeviņas dzirkstelītes pret saulīti uzlēkušas, Lai sadega nelaimīte kā uguņa dzirkstelītes.
Ja nezini oriģinālo šīs dziesmas melodiju, izmanto kādu tev zināmu. Galvenais – dziediet un veltiet ugunij ziedojumus: atdodiet tai vieliskas lietas un katru ar savu domu. Visam, ko dara rituāla laikā, jābūt ar pamatojumu. Nevar vienkārši kaut ko iemest ugunī un domāt, ka tas ir ziedojums. Nav! Ziedojums ir doma, kas materializēta kādā lietā. Piemēram, mūsu tautas apziņā ir skaidra sapratne par simboliskām vērtībām: avota ūdens – prātam, maize – turībai, bišu vasks – gaismai, sarkans dzīpars – pret ļaunu.
Vēlāk no rituāla ugunskura ņem uguni, ar ko aizdegt pūdeli un saimniecisko ugunskuru.
Nosargā uguni! Vislabāk, ja līgotājiem ir trejas ugunis: rituāla ugunskurs, saimnieciskais ugunskurs un pūdele – augšup pacelta uguns, kuru redz no tālienes. Uzmundrini savu mīļo: viņš tiešām pats var izgatavot pūdeli, tikai laikus jāsagādā grozs, kurā salikt malku, un stiprs balsts, kas to turēs. Nosargā uguni līdz pat rītam, lai visi mošķi paliek bez tumsas un ir pagalam.
Parūpējies par svētku galdu! Kad uguns godināta, kad katram sava doma izdomāta, kad jāņumāte un jāņutēvs, Jāņi un Līgas godināti, ir laiks mielasta galdam. Lielajos godos visas lietas ir pārspīlētas. Ne tādā ziņā, ka tu negausīgi pārēdies, bet gan tā, ka galdi ir pilni. Jāņabērni ir arī tā dzimtas puse, kas ir viņsaulē, tāpēc, klājot mielasta galdu, jāpadomā arī par viņiem. Ar tevi kopā svin visi gari, visas dabas dievības. Ja uzņemsi bez cieņas, vari krist nelabvēlībā.
Tiec vaļā no skauģa prāta! Gadskārtu svinības arvien tiek runāts par nelabvēļiem un skauģiem, solot aizsiet raganām rīklītes ciet. Zini, kas ir visliekākais ļaunuma iemesls? Tas ir skauģa prāts – un ne tikai citos, bet arī sevī pašā. Tas nav tā – ak, es labiņā, apkārt man visi slikti, un nu es viņiem parādīšu.
Skauģa prāts ir arī visas mazās, nelāgās domas, kas mūsos mīt, asie vārdi, arī tas, par ko tev vajadzētu padomāt, bet tu to neizdari. Nepielaist to sev, iznīdēt – tas arī ir saulgriežu nakts darbs. Ņem kopā ar citiem jāņabērniem tādu nogrieztu koku, kura ogām dieviņš rudens pusē iezīmē krustiņu – pīlādzis, paeglis, pat korinte. Ņem šo koku un, atmuguriski virzoties, apej vienatnē, bet vēl labāk – kopā ar citiem, atmuguriski ap māju un tad iespraud to zemē, lai raganas sagriežas, cauri skrejot.
Piedziedi pilnu pasauli!Jāņu nakts ir dziedāšana, dzīvošana un dziedināšana. Pilnasinīgi izdzīvot Jāņus var tikai tad, ja tu dziedi, citi jāņabērni dzied un viņā kalnā arī deg ugunis un dzied. Skaņa ir dvēseles vibrācija: ne velti vārdi dziedāt un dziedināt savā būtībā ir kā dvīņi.
Parasti grūtāk iet ar Jāņu melodijām, jo vārdus varam lasīt kaut no lapas. Bet melodiju vari izvēlēties no sev zināmajām! Neaizraujies ar pašsacerētiem pantiņiem – tiem nav tāda vērtība kā dainām, kas glabājušās cauri gadsimtiem un dzīvo saules mūžu kā ūdens un akmens.
Neaizraujies ar šlāgeriem un populārām estrādes dziesmām. Tās nav saulgriežu dziesmas, tā nav zintēšana, tās nenes to svētību, ko tautasdziesmas. Neceri, ka risinājums ir kompaktdiski vai radio. Cilvēki, kas nedzied bez radio, nedziedās arī ar radio. Bet klausīšanās vai Jāņu dziesmas kā fona mūzika – tas nav pa īstam, jo vērtība ir tikai pašu dziedāšanai. Tādēļ, ja šai ziņā esat iesācēji, norunā ar citiem jāņabērniem, lai katrs parūpējas par savu daļu Jāņu dziesmu.
Atrodiet laiku vīriem! Pa vidu dziesmām, dančiem un jautrībai atrodi laiku vīrišķajām un sievišķajam. Vīriem lai tiek vīru runas un vīru tiesa. Lai viņi paņem uz visiem vienu alus kausu un nostājas apkārt ozolam. Katrs pa kārtai ņem alus kausu un, citiem dzirdot, lai ierunā tajā kādu laba vēlējumu, spēka vārdus sev un citiem – kā gribētu darīt, kā gribētu dzīvot. Kad riņķis apiets, šļuka alus jāziedo ozolam un tad visiem pa kārtai alus kauss kopīgi jāizdzer.
Atrodiet laiku sievām! Un sievām lai tiek sava – meitu tiesa, sievu tiesa. Katrā no mums ir kaut kas īpašs, kā mums ir vairāk nekā citām un ar ko varam dalīties. Lai sievas sastājas aplī un liek savu vainagu virs otras vainaga un, citām dzirdot, saka, ko viņa var dot no sevis – skaņu balsi, dzīvesprieku, spēju rītos agri piecelties. Kad aplis noslēdzies, ir vesels vainagu krāvums – kāda tā ir bagātība! Nu tas jāgriež otrādi un jādod uz riņķi vēlreiz, lai katra var atgūt savu vainagu.
Piedzīvo stingru apņemšanos! Uzplaucējiet katra savu papardes ziedu – savu apņemšanos, cerību un brīnumu. Ņemiet papardes lapu, plūciet katra no tās pa lapai, saveliet kamoliņā un, prātā turot stingru nodomu, apvijiet to ar sarkanu dzīparu. Ejiet pie liepas un paslēpiet šo savu nodomu kādā koka dobumā, starp mizām vai saknēm, vai zariem. Atnāc pēc gada, paskaties un saproti, kas ar tavu nodomu noticis: tas pārvērties pīšļos, ir piepildīts vai guļ tur tikpat zaļš un svaigs. Tu jau saproti – tas tavu plānu paškontrolei.
Zīlē jāņuzālēs! Ja esi pirms tam sakārtojusi pati savas domas, vari zīlēt jāņuzālēs pati sev vai pat citiem. Saplūc dažas jāņuzāles un savās domās dot tai katrai simbolisku, vispārīgu nozīmi. Piemēram, madara būs auglība, margrietiņa – laiks, ozols – ceļš, rudzupuķe – iespējas. Nu mudini jāņabērnus izvēlēties vai aizvērtām acīm izvilkt to jāņuzāli, kas viņus uzrunā.
Izvēlētās jāņuzāles nozīmi vari tulkot visiem zīlētājiem kopīgi vai katram atsevišķi – kā nu tev saka sirds: spēj tu to vai nespēj. Tev nav jāpasaka nekas konkrēts, jo katrs pats sev iztulkos tavu stāstu tieši atbilstoši savai situācijai. Tev tikai jādod ceļazīmes, signāli. Nesaki neko konkrētu un nekādā gadījumā neprognozē ļaunu.
Lūk, iedvesmai tulkojums laikam: varbūt jāatrod laiks sev, varbūt ir kāds cilvēks, kurš ļoti gaida, lai tu viņam veltītu laiku. Te mazliet tulkojums ceļam: jā, tā var būt arī kāda pārmaiņa dzīvē, bet tas var būt arī tavs plāns, par kuru tu neesi īsti droša; tad nostājies šajā krustojumā un ej, kur tev sirds liek. Un ko darīt, ja veca sieva izvēlas auglības jāņuzāli? Proti iztulkot! Auglība nav tikai bērnu dzimšana. Auglība ir arī kaut kā laba vairošana, kaut kā radīšana. Varbūt vecajai sievai padomā beidzot uzrakstīt grāmatu, un tu to zini? Tad saki viņai: «Tev ir kāda doma, kam tu nedod vaļu. Tad ļaujies tai, jo tevī ir augsnei šai sēklai! Un tad – lai top!»
Necīnies pret dabu, ieklausies tajā! Neaizmirsti, ka dabas daļa esam arī ikdienā, bet saulgriežos – jo īpaši. Neej pret dabu. Ja tu uzraksti Jāņu nakts scenāriju un skaties pulkstenī, lai to līdz sīkumam ievērotu – tā īsti nebūs saskaņa ar dabu un, ļoti iespējams, tavi plāni tiks izjaukti – ar lietu, vēju, negaisu, miglu. Saulgrieži nav teātris, tādēļ ļaujies, nevis pretojies, spītīgi darot pa savam prātam.
Ja līst lietus, baudi to un apgriez savus spītīgos plānus kājām gaisā. Bet vari arī mēģināt sarunāt ar laikapstākļiem – atver prātu un uzrunā: «Nu nelīst, lietus!» Ja tomēr līst un tu burkšķi, ja tu pavēli: eu, kas ir, kāpēc gāž, man takš visi svārki būs pagalam, tad zini – tu vēl neesi gatava saulgriežu brīnumam.
Parūpējies par juteklismu! Tu jau zini, ka saulgriežu laikā plūktajām tējas zālēm ir vislielākais spēks. Jā, raspodiņi derēs fiziskajai veselībai, bet padomā arī par seksuālo veselību. Pilnmēness naktī ap saulgriežiem izroc ugunspuķes sakni, noturi tumšā vietā trīs dienas spirtā un tad trīs dienas pa mazai glāzītei pirms gulētiešanas izdzer seksuālās veselības stiprināšanai. Saplūc klēpi ziedu un saber tos savā gultā, lai pēc saules sagaidīšanas kopā ar mīļoto varat iemigt vīstošo ziedu smaržā. Ziedlapiņas ne tikai padara ādu maigu un jutīgu, bet vilina tālāk no ikdienas steigas un aicina noreibt līdz ar ziediem.
Piedzīvo noslēpumu! Ja ir ļoti karsts laiks un jūties droša par savu veselību, piedzīvo saulgriežus bez apakšveļas. Bet tas lai ir tavs mazais noslēpums, nevis sarunu temats pie ugunskura.
Izbaudi kailumu! Saulgriežu naktī atrodi brīdi kailumam – izej rudzu lauku, nenopļautu pļavu, sajūti ūdens pieskārienus. Kailums visos laikos ir bijis saistīts ar auglību, un bērnu radīšana ir tikai viens no tās aspektiem. Auglība ir daudz kas vairāk – radošums, dzīvesspēks, ticēšana savai varēšanai. Bet tas viss iespējams tikai tad, ja mēs ticam pašas sev un pieņemam sevi kādas esam, – un vispirms mēs esam kailas.
Mīli un mīlējies! Jāņu naktij piestāv arī brīvākas seksuālās attiecības. Jā, tam noteikti bijis savs pamats arī senatnē, kad bērni mira, kad vīri devās karā un katrai sievai sava ozola pie sāna nebija. Vai un kā seksuālo brīvību realizēt mūsdienās – tas paliek katras sievietes ziņā. Tas var būt arī kā stimuls pārkāpt kādu slieksni un ieskatīties aiz tādām durvīm, ko esi gribējusi, bet vēl baidījies atvērt.
Savāc saulgriežu rasu! Ņem lina palagus un dvieļus, pārvelc tos pa rasu un tad noliec skapī, visiem mājiniekiem piekodinot: tos gan neaiztiec! Kad kādam saimē gadījusies veselības ķibele, kad neveicas, kad vajag spēku, rasas dvielis vai rasas krekls noteikti palīdzēs. Ja gaidi mazuli un tev viņam sagādāts pirmais krekliņš, izmazgā to saulgriežu rasā. Tā būs tava lielākā dāvana.
Izej cauri dūmu sienai! Lēkšana pāri ugunskuram ir vīrišķā-sievišķā saskaņas un mijiedarbības rituāls. Bet ir kāds īpašs ugunskurs, īpašs brīdis un īpašs lēciens. Kad saule jau drīz sagaidāma, salasi visas lapas un ziedus, ar ko bija rotāts ugunskurs, visus vainagus, kas guļ zālē, visas pārtrūkušās ziedu vijas. Saliec tās ugunskurā, un kas radīsies? Dūmi, īpaši svētīgi dūmi. Lūk, tiem ir jālec cauri tā, lai aiz muguras paliek dūmu siena un tu ieej jaunā pasaulē.
Tu, protams, vari lēkt viena. Vienreiz, trīsreiz, deviņreiz vai trejdeviņas reizes. Tikai tu pati zināsi, kādā pasaulē tu ieej un ko tu atstāj aiz sevis. Sadodies rokās ar savu vīru, jūs pārlēksiet pāri kam citam, un tikai jums pašiem pat nesarunājoties būs skaidrs, ko atstājat aiz muguras. Paņemot pie rokas dēlu, atstāsiet sev aiz muguras citas lietas. Tā jau būs pagātne.
Nenozodz saulgriežus bērniem! Jo aktīvāka darbība naktī, jo mazāk jāņabērnu aiziet gulēt. Kur tikai pļāpā un dzer alu, tur iemieg gan jauni, gan veci līgotāji. Lieliem vīriem un sievām viņu miegs vai nomods ir pašu darīšana, bet bērnam, kurš cerējis sagaidīt saulīti, neliedz šo prieku un gandarījumu. Ja mazulis iemieg, paņem viņu klēpī, ietin lakatā, pabužini vaigu ar jāņuzālēm un pamodini saullēktam.
Sagaidi sauli! Saullēkts ir lielās gaidīšanas piepildījuma brīdis. Nav daudz jautru saules sagaidīšanas dziesmu, jo šis katram līgotājam ir miera, gandarījuma un savas varēšanas apliecinājuma brīdis. Viņš ir gaismu nosargājis, tādēļ godam ieceļas jaunā saules ciklā, jaunā gaismā – pat tad, ja tā nav fiziski redzama, un pat tad, ja līst.
Atstāj kaut ko nepaspētu! Lai tev lielākais gandarījums ir tas, ka saproti: saullēkts, bet tu vēl tik daudz ko neesi paspējusi izdarīt – neesi rudzu lauku izbridusi, neesi zīlēt paspējusi, neesi vainagu ozolā uzmetusi. Bet nenožēlo, negaudies un nečīksti: viss ir tā, kā tam jābūt, un šie saulgrieži ir tādi, kādi tie tev bija vajadzīgi tieši šogad. Būs cita vasara, citi saulgrieži un cita tu pati.
Izskatās, ka Tu izmanto reklāmu bloķēšanas rīku (ad-blocker)?
Mūsu portāla lasītājiem bez maksas ir pieejami kvalitatīvi raksti. Reklāmas ir vienīgais veids, kā mēs varam turpināt piedāvāt bezmaksas saturu. Lūdzu, izslēdz savu reklāmu bloķēšanas rīku (ad-blocker)!
Rīga -3°C 
7
1
0
5
0
1
0
