Rīga +6°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Pētījuma rezultāti liecina, ka palielinās liekās ķermeņa masas un aptaukošanās izplatība 13 un 15 gadus veco jauniešu vidū. Lielākas izmaiņas notikušas zēniem 13 un 15 gadu vecumā: salīdzinājumā ar 2018.gadu 13 gadus vecu zēnu aptaukošanās pieaugusi par 5%, bet 15 gadus vecu zēnu – par 4%.
Slimību profilakses un kontroles centra vecākā sabiedrības veselības analītiķe Iveta Pudule sprieda, ka Latvijas dati «nav tik traģiski» uz citu valstu fona.
Pietiekama fiziska aktivitāte 2022.gadā bija vien 21,6% zēnu un 14,6% meiteņu. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, fiziski aktīvo skolēnu skaits turpina samazināties. Piemēram, 2018.gadā fiziskām aktivitātēm stundu katru dienu veltīja 22,2% zēnu un 15,4% meiteņu, bet 2010.gadā – 24,4% zēnu un 16% meiteņu.
Citi lasa
Latvijā samazinās to skolēnu skaits, kuri brokasto katru darba dienu. 2022.gadā brokastis ēda 56,7% zēnu un 42% meiteņu. Turpretim 2018.gadā šādu atbildi sniedza 60,7% zēnu un 54,1% meiteņu. Salīdzinājumam 2002.gadā brokastis ēda 77,7% zēnu un 71,6% meiteņu.
Tikai viena piektdaļa 15 gadus vecu skolēnu ikdienā ēd augļus un dārzeņus. 2022.gadā augļus vismaz reizi dienā ēda 18,6% zēnu un 15,8% meiteņu.
20 gadu laikā samazinājies saldinātu gāzēto dzērienu un neveselīgo našķu patēriņš 15 gadus vecu jauniešu vidū. 2022.gadā saldinātus gāzētus dzērienus vismaz reizi dienā dzēra 8,8% šīs vecuma grupas zēnu un 5,6% meiteņu, kas bija par 7,6 līdz 9,5 procentpunktiem mazāk nekā 2002.gadā. Pudule to skaidroja ar aizliegumu pārdot skolās saldinātus gāzētos dzērienus un neveselīgus našķus. Vienlaikus no pētījuma rezultātiem secināms, ka kopš 2014.gadā par 0,5 līdz vienu procentpunktu pieauga vecāku jauniešu skaits, kas saldinātus gāzētos dzērienus dzer vismaz reizi dienā.
Saldumus vismaz reizi dienā ēd lielāks skaits skolēnu. 2022.gadā saldumus ēda 27,1% meiteņu un 20,7% zēnu.
2022.gadā savā dzīvē vismaz divas reizes bija piedzērušies 22,1% meiteņu un 19,2% zēnu 15 gadu vecumā. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, šo 15 gadus veco skolēnu skaits samazinās. 2018.gadā šādu atbildi sniedza 24,5% zēnu un 24% meiteņu, bet 2014.gadā – 30,5% zēnu un 25,6% meiteņu.
Samazinās arī to skolēnu skaits, kuri kādreiz ir smēķējuši vismaz vienu cigareti, cigāru, pīpi vai ūdenspīpi.
2022.gadā šādu atbildi sniedza 26% meiteņu un 25,1% zēnu, bet 2018.gadā – 29,4% zēnu un 33,5% meiteņu.
Turpretim ļoti strauji pieaugusi elektronisko cigarešu lietošana. Lielāks pieaugums novērojams starp 15 gadus vecām meitenēm. Ja 2018.gadā elektroniskās cigaretes vismaz reizi nedēļā lietoja 13,8% meiteņu, tad 2022.gadā to īpatsvars pieauga līdz 30,9%. Elektroniskās cigaretes vairāk izmanto arī 13 gadus vecas meitenes – četru gadu laikā to īpatsvars pieauga par 7,4 procentpunktiem. Arī zēnu vidū elektroniskās cigaretes lielākoties izmanto 15 gadu vecumā – šādu atbildi 2022.gadā sniedza 25,1% zēnu.
15 gadus vecas meitenes arī biežāk atzinušas, ka vismaz reizi nedēļā smēķē. 2022.gadā šādu atbildi sniedza 17,6% meiteņu, kas ir par 6% vairāk nekā 2018.gadā. Arī smēķējošo zēnu skaits pēdējos četros gados ir palielinājies. 2022.gadā vismaz reizi nedēļā smēķēja 15,2% zēnu, kamēr 2018.gadā – 12,9%.
Kopš 2002.gada pakāpeniski pieauga pusaudžu īpatsvars, kuri savu veselību vērtē kā teicamu, taču 2022.gadā šo pusaudžu īpatsvars samazinājās. Savu veselību kā teicamu vērtē 24,5% zēnu un 12,3% meiteņu, kas ir attiecīgi par 3 un 3,5 procentpunktiem mazāk nekā 2018.gadā.
Latvijā pieaug muguras sāpju izplatība skolēnu vidū. 2018.gadā mugura sāpes vismaz reizi nedēļā izjuta 26,5% meiteņu un 18,7% zēnu. 2006.gadā šādu atbildi sniedza 20,9% meiteņu un 16,1% zēnu.
Pētījuma rezultāti liecina, ka meitenes biežāk lieto medikamentus pret galvassāpēm.
2018.gadā šādus medikamentus ar zināmu regularitāti lietojuši 51,7% meiteņu un 37,5% zēnu.
Meitenes biežāk saskaras arī ar grūtībām iemigt. 2018.gadā šādas sūdzības vismaz reizi nedēļā izteica 49,1% meiteņu un 38% zēnu. Tas ir vairāk nekā 2014.gadā, kad grūtības iemigt bija 32,9% meiteņu un 26% zēnu.
Starptautiskais skolēnu veselības paradumu pētījums ir Pasaules Veselības organizācijas atbalstīts projekts. Tajā 2022.gadā iesaistījās 50 dalībvalstis un reģioni Eiropā un Ziemeļamerikā. Latvija piedalās pētījumā kopš 1990.gada. Pētījumā Latvijā aptaujāja ap 1500 pusaudžus 11, 13 un 15 gadu vecumā.
