Tālis Linkaits, satiksmes ministrs (JKP): “Tam tiks piemēroti arī ceļu satiksmes noteikumi, ļausim arī pašvaldībām pilsētās stādīt radarus un iekļaut tos kopējā sistēmā.”
Tieši vidējā ātruma kontroles radari ir nozīmīgs instruments, lai ierobežotu ātrumpārkāpējus. Tā stāstot par kampaņu Neskrien kā traks!, informēja Valsts policijas pārstāvis Andis Rinkevics: “Viens no efektīvākajiem ir vidējā ātruma kontroles sistēma, lai mēs varētu ar lielajiem, trakajiem lidotājiem tikt galā, jo viņi apdraud ne tikai paši sevi, bet visu sabiedrību, ne tikai ārpus apdzīvotām vietām, bet arī pilsētās.”
Satiksmes drošību uz Latvijas autoceļiem šobrīd uzrauga 100 stacionārie fotoradari. Tie izvietoti vietās, kur autovadītāji traukušies ar lielu ātrumu vai bieži notikuši ceļu satiksmes negadījumi.
Juris Jančevskis, VP Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka p.i.: “Vietās, kur [ir] stacionārie radari, arī samazinājies vai pat vispār nav negadījumu ar cietušajiem šo radaru tuvumā.”
Latvijā šajā vasarā būs tikai divi ceļi, kuros atļautais ātrums būs virs 90 km/h. Tālis Linkaits, satiksmes ministrs (JKP): “Ņemot vērā, ka uz Jūrmalas šosejas remonts, tad valsts ceļa posmā [pie Sēnītes] varētu uzlikt 110 km/h, varētu uzlikt labu ātrumu šoferīšiem.”
Valsts policijā norāda, atsevišķi ceļa posmi vasaras sezonā ir piemēroti atļautā braukšanas ātruma palielināšanai, tomēr par cik ātrāk autovadītājiem atļaut braukt – tas vēl būtu diskutējams.
“Jo lielāks ātrums, jo letālāki iznākumi, smagāki bojājumi un tāda kategorija, kuri brauc vēl ātrāk un ja palielina ātrumu, tad brauc vēl ātrāk,” saka Jančevskis.
Valsts policijas veikta pētījuma dati liecina, visbiežāk ātrumu būtiski pārkāpj gados jauni autovadītāji, vīrieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem. Īpaši satrauc fakts, ka atkārtoti ātrumu pārkāpj autovadītāji, kuriem nav pat divu gadu stāžs. Pērn Latvijā notikuši vairāk nekā 18 tūkstoši ceļu satiksmes negadījumu.