Iespējams, arī tu, tāpat kā citas manas draudzenes, nesaproti, priecāties vai raudāt par to, ka mājai pieslēgta apkure. Lai gan taupības nolūkos siltumapgādes uzņēmumiem noteikts samazināt telpās pieļaujamo temperatūru līdz plus 19 grādiem (un diez vai tāda temperatūra liks klabēt zobiem), salīgākām meitenēm tomēr ar to ir par maz – grīda istabās vienalga ir auksta, un vēsie palagi nemaz nerada vēlmi vakarā līst gultā. Tāpēc apkopojām ieteikumus, kā sevi un savējos sasildīt.
Skaidro Dr. med. Inese Kokare
*Fizikālās medicīnas ārste, algoloģe un akupunktūras ārste.
*P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Fizikālās medicīnas un rehabilitācijas centra vadītāja.
1. Labāk divas plānas segas, nekā viena bieza! Atceros, kāda paziņa stāstīja par savu vectēvu, kurš viņai mācījis izdzīvošanas paņēmienus, ko piespiedu kārtā bija nācies apgūt Sibīrijas lēģeros, kur ziemā termometra stabiņš noslīd pat zem 50 grādiem. Guļot uz lāvas, opis izmeties pavisam plikiņš, kā no mātes miesām nācis, un visu apģērbu, kas vien viņa pieticīgajā īpašumā bija, krāvis sev virsū vienu virs otra, segu klādams visam pa virsu un apakšā pamezdams vien kādu lupatas gabalu. Izrādās, šai intuitīvajai rīcībai ir zinātnisks pamats – starp daudzajiem apģērba un segu slāņiem veidojas gaisa slānis, kas darbojas kā siltumizolācija.
2. Ļauj, lai tevi kņudina vilna! Daudz gaisa ir arī starp vilnas apģērba šķiedrām, turklāt, piekļaujoties miesai, kodīgais materiāls uzbudina nervu galus un caur muguras smadzenēm un refleksu lokiem ierosina asinsvadu paplašināšanos un bioloģiski aktīvu vielu izdalīšanos. Par to liecina ādas apsārtums. Asinis riņķo straujāk, līdz ar to tev kļūst siltāk. Tiesa, jāatzīst, ja džemperis ir dikti dzēlīgs, ādas sārtums mēdz rasties arī tādēļ, ka sevi sakasi. Maigāka, patīkamāka ādai, bet ar tām pašām labajām īpašībām, ir merīnvilna.
3. Ķermeņa izmēra sildītājs. Protams, patīkamāk, ja tā vietā, lai pazustu zem segu kalniem, vari pieglausties karstai mīļotā cilvēka miesai. Tā nav koķetērija – ziemeļu tautas nosalušos silda, sakļaujoties ar kailiem augumiem, jo ķermeņa siltums salīdzinoši ātri palīdz asinīm atsākt riņķot straujāk. Ja nav mīļotā, ņem blakus suni vai kaķi, vislabāk – divus. Vai – abus!
4. Iesildi gultu! Nav nekāda prieka gulēt rudens dzestruma pievilgušos palagos, tāpēc pirms līšanas migā iesildi gultu. Vienkāršākais variants – visparastākās ūdens pudeles, kas pildītas ar aptuveni 50–60 grādu siltu ūdeni. Tādu pudeli vari ņemt arī sev blakus vai nolikt kājgalī. Krietni dārgāks risinājums ir elektriskā sega, bet pietiks ar pāris minūtēm zemākajā temperatūras režīmā, neradot būtisku pieaugumu rēķinā par patērēto elektroenerģiju. Lētāka alternatīva ir vecais, labais gumijas termofors, kurā pildi 60 grādu karstu ūdeni.
5. «Galvenais, lai kājas siltas!» Tā teica Lennebergas Emīls, stīvējot zeķes mazmājiņas sirdsveida formas logā iesprūdušā tēva kājās. Un pareizi darīja, jo aukstuma iespaidā palēninās ķermeņa asinsrite un vielmaiņa un iestājas sastingums. Sevišķi ātri tas notiek perifērijā – kāju, roku un galvas asinsvados. Te darbojas tas pats princips, kas ar segām, – lai labāk saglabātu siltumu, auj nevis vienu, bet divus pārus vilnas zeķu. Tikai raugi, lai tās nav pārāk ciešas un pietiek vietas termoizolējošajam gaisa slānim. Ja sēdi, neaizmirsti ik pa laikam izkustināt pēdas un pirkstus, lai veicinātu asinsriti un siltumapgādi.
Senču lietotā naktsmice laikos, kad centrālapkure nevienam pat sapņos nerādījās, var noderēt arī tev. Izvēlies plānu merīnvilnas vai kokvilnas trikotāžas cepurīti, lūkojot, lai naktī tā nenošļūk un arī lai nenospiež ausis.
Ejot ārā, ģērbies kārtās un labāk izvēlies vilnas dūraiņus, nevis pirkstaiņus, jo tad vari parīvēt pirkstus pret pirkstiem un ir arī vairāk vietas gaisa slānim. Ar tādiem labi dauzīties arī pa sniegu – varbūt atceries no bērnības, kā cimdiem pielipa sniega kunkuļi, taču pašas rokas tajos palika siltas un sausas. Ja dikti salst, vari izmantot arī cimdos vai apavos ieliekamos ķīmiskos sildītājus, kurus var nopirkt veikalā.
6. Velc silto apakšveļu! Biezās kokvilnas bumbierenes, ko labi atceramies no padomju laikiem, par laimi, ir pagātne, un mūsdienās pieejami daudz glītāki un arī efektīvāki siltās apakšveļas izstrādājumi. Piemēram, speciālā poliestera termoveļa ir sevišķi piemērota āra aktivitātēm, jo novada lieko mitrumu un neļauj tev nosalt, ja esi sasvīdusi. Savukārt plāno merīnvilnas krekliņu ar vai bez piedurknēm vari izmantot arī kā topiņu zem darba žaketes, bet legingus – vilkt zem biksēm vai zeķbikšu vietā. Tomēr, jāatzīst, parastas vilnas zeķbikses būs krietni lētāks un tikpat labs risinājums.
7. Norīvējies! Te vari mācīties no ūdenstūristiem: ja kādam laivotājam gadās izvelties no laivas upē pavasara vai rudens palu saltajos ūdeņos, pirmais, ko dara, nonākot sausumā: izģērbjas pats vai ar biedru palīdzību un tiek notrīts ar dvieļiem, līdz āda kļūst sarkana. Īpaša uzmanība jāpievērš līdz nejutīgumam nosalušajiem pirkstiem, pēdām un plaukstām. Reizēm tiek iedots malciņš stipra grādīgā, kas paplašina asinsvadus, liekot asinīm riņķot straujāk. Tiesa, ar alkoholu ir jāuzmanās, jo tikpat ātri asinsvadi atkal sašaurinās, tāpēc momentā jāsaģērbjas un jātiek siltumā.
Rīvēšanos ar sausu raupja lina vai frotē dvieli vari izmantot ikdienā. Ar to būsi nomedījusi divus zaķus uzreiz – parūpējusies arī par tvirtāku ādu.
8. Trīsreiz nedēļā – pirts. Regulāra karsēšanās saunā vai pirtī uzlabo organisma adaptācijas spējas, ļauj vieglāk piemēroties temperatūras svārstībām un mazina nepatiku pret aukstumu. Sevišķi labi karsēšanās noder, ja mokies ar locītavu sāpēm, bet, ja tev ir hroniska sirds un asinsvadu vaina, vispirms konsultējies ar ārstu.
9. Vakariņas sveču gaismā. Silta maltīte un regulāras ēdienreizes bez pārāk lieliem starplaikiem pastāvīgi nodarbina tavu vielmaiņu un ir gluži kā malkas pagales tava organisma krāsniņā, neļaujot tai apdzist. Mazliet biezāks tauku slānītis aukstā ziemā nenāks par ļaunu, un pusdienu sautējumam pieliec čili vai kādu citu aso piparu, bet tējai – rīvētu vai sašķēlētu ingvera sakni. Savukārt vakariņas ēd sveču gaismā – gan romantiski, gan praktiski, jo vairākas liesmiņas nelielu telpu spēj pat piesildīt.
10. Izkusties! Jā, varbūt tev jau apnicis to lasīt, bet fiziskas aktivitātes visādā ziņā nāk par labu veselībai un palīdz arī sasildīties. Nav pat jāskrien – pietiks kārtīgi izapļot rokas, pamīņāties vai palēkāt uz vietas un uzdancot.