Kārlis Leiškalns: Ja man nolemti 80 gadi, tad ieeju pēdējā desmitā. Ko tur dzīrot?

Pukojas, ka pieņemas svarā

No pavasara esmu uzaudzējis 7 kilogramus. Pat bail uz svariem kāpt, ka neizjūk.

«Savos 70 jūtos labi, vienīgā ķēpa, ka pēdējā laikā aizmirstas gandrīz viss, kas vakar un aizvakar sadarīts. Mazdēlu Albertu šad tad saucu par Jēkabu… Bet ko var gribēt, mazbērnu tik daudz! Četri bērni jau sagādājuši 11 mazos.

Ar mani gan vēl nav tā, ka es perfekti detaļās atcerētos bērnu un jaunības dienu notikumus. Kad tas notiks, tad nebūs labi. Mana vectēva māsa, kura Pirmā pasaules kara laikā aizgāja strēlniekos, arī vecumdienās neatcerējās, kur no rīta nolikusi desu, bet precīzi, līdz pat lapiņas čaboņai, atminējās brīžus, kad un kā pie viņas nācis brūtgāns…» uzņemot PDz ciemos savā Jūrmalas mājā, pie glāzes sarkanvīna un pakšķinot pīpi, atzīstas ekspolitiķis Kārlis Leiškalns.