Ieva Akuratere: Vienatnes jau kļūst par daudz

Gavē pirms pareizticīgo Lieldienām 

Dziedātāja Ieva Akuratere Lieldienas svinēs 2. maijā – tas pēc pareizticīgo kalendāra. Tad, ja vien būs ļauts, viņa rīta agrumā dosies uz Rīgas Kristus debesbraukšanas baznīcu, ies tai apkārt, pēc tam priesteris slacīs ar svētīto ūdeni. «Mani draugi lielākoties ir luterāņi un katoļi, un zināmā mērā piedalos arī viņu svētkos. Taču sirdī ar laimīgām ilgām gaidu tieši pareizticīgo svētkus, jo tas man ir tāds iekšējs notikums,» saka dziedātāja. Šobrīd viņai ir gavēnis – sevis pārvērtēšanas un atjaunošanās laiks. Stingrāks gavēnis – atteikšanās no apgrūtinošu emociju gūzmas, no visa smagā un kaitinošā, ļaušanās rāmām un gaišām pārdomām, un gaļas izslēgšana no uztura būs beidzamajā – ciešanu – nedēļā. «Kad jau kādu laiku ir strādāts ar sevi, pēc tam jūtos ļoti viegli.» 

Savulaik man pietrūka iespējas pabūt vienatnē, taču tagad jau tās kļūst par daudz.

Sapņu suns par 50 centiem

Četrus gadus vecais suns Dāgs ir Ievas galvenais sabiedrotais. Staigājot gar pludmali, viņš ļaujas savām suņa rotaļām un ieskrien jūrā, bet pēcāk paklausīgi kopā ar saimnieci pozē fotogrāfam. Par Dāgu Ieva saka – sapratusi, ka laukos dzīvot bez suņa ir neiespējami. Tādēļ, kad pirms pieciem gadiem Ieva izlēma par labu dzīvei ārpus galvaspilsētas, uzreiz pievērsās suņa meklējumiem. «Man bija skaidrs, ka vajag lielu suni, kas mani sargā. Mana iemīļotā suga ir vācu aitusuns, bet es gribēju baltu. Šveices aitusuņi maksā 500 eiro, un es sapratu, ka man nav tik daudz tās naudas.